Bieži par šo tēmu man neiznāk runāt, māksliniece Inga Vīksna pamato nelielo satraukumu, kad tiekamies Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Janvāra sākumā grāmata Suit pierkstaiņ un dūraiņ šeit svinēja atvēršanas svētkus. Inga ir viena no trim tās autorēm. Viņas uzdevums bija veidot cimdu rakstu tehniskos zīmējumus. Grāmatu līdzi gan nav paņēmusi. Rokassomiņā tā neietilpst. Sējums sver apmēram divus kilogramus — vairāk nekā līdzinieks Igaunijā, māksliniece piebilst.
Piedāvājumu iesaistīties projektā viņa saņēma pirmā pandēmijas viļņa beigās. To izteica etniskās kultūras centrs Suiti. Dzīve šķita gandrīz apstājusies, jo darbs skolā notika attālināti. Inga strādā par pedagoģi Bērnu un jauniešu centrā, Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas struktūrvienībā Mākslas skola, kā arī Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā. Valdīja bailes un neziņa par nākotni, bet ne mazāk urdīja ziņkārība par kaimiņu pašvaldības kultūras mantojumu, un viņa izaicinājumam piekrita.
Interese par etnogrāfiju un tekstilijām, kas datētas ar 19. gadsimtu, Ingai ir no pusaudzes gadiem. Līdz šim tā vairāk aprobežojās ar Kuldīgas apkaimi. Kopā ar etnogrāfi Aiju Jansoni pat sākts darbs pie grāmatas par 19. gadsimta apģērbu. Atsaucoties suitu projektam, to uz laiku nācās atlikt malā. Kāpēc etniskās kultūras centrs Suiti uzrunāja tieši viņu — dzimušu, augušu kuldīdznieci? Inga atbild vienkārši: «Bija padzirdējuši, ka es kaut ko saprotu no šīm lietām.»
Grāmatā 16 nodaļās apkopoti 234 dūraiņu un pirkstaiņu paraugi no kopumā apzinātajiem piecsimt, 170 cimdu delnas raksti, 35 adīšanas tehnikas… Ieguldījums naudā nav novērtējams, grāmatas autore uzsver. «Tas bija intensīvs komandas darbs.» Cimdu paraugus gan no muzeja, gan privātām kolekcijām apkopoja Suitu valdes priekšsēdētāja Dace Martinova, bet Rīgas kultūras centra Iļģuciems rokdarbu studijas Irbi vadītāja Baiba Pilāne, būdama praktiķe, pārbaudīja, vai raksti atšifrēti pareizi. «Katrs cimds ir kā cietais rieksts, kā krustvārdu mīkla, kas jāuzmin. Tajos slēpjas tik daudz meistarstiķu un paņēmienu, kurus, ja nepētītu, nekad neuzzinātu!» Inga secina. Tehniskos zīmējumus viņa veidoja nevis uz rūtiņu lapas, kā agrāk, bet datorā. Viņa smaida, ka, visticamāk, ir pieejamas advancētākas programmas, bet izmantoja pavisam primitīvu — MS Excel.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.