Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekus, aicināja rietumvalstis beigt vilcināties un pēc iespējas ātrāk piegādāt Ukrainai visu nepieciešamo bruņojumu, lai tā varētu efektīvi aizsargāties pret Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem, kā arī spētu sakaut pretinieka karaspēku frontē. Zelenskis īpaši uzsvēra to, ka Ukraina no sabiedrotajiem sagaida tankus.
Zelenskis pauda – kamēr brīvā pasaule vilcinās ar savu modernāko un efektīvāko ieroču piegādēm Ukrainai, teroristu valsts Krievija turpina nogalināt nevainīgus cilvēkus.
Šonedēļ jau izskanēja ziņa, ka Amerikas Savienotās Valstis gatavojas izziņot jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, bet nebija informācija par tās apmēriem. Telekanāls CNN vēsta, ka
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija gatavojas nosūtīt militāro palīdzību 2,5 miljardu dolāru vērtībā.
Šajā sūtījumā būšot iekļautas aptuveni simts kaujas bruņumašīnu "Stryker", kā arī ne mazāk par 50 kaujas mašīnām "Bradley". Šie transportlīdzekļi ļaus nogādāt ukraiņu karavīrus kaujas vietās ātrāk un drošāk. Tiesa, šajā amerikāņu palīdzības paketē, visticamāk, vēl nebūs iekļauti tanki, kurus Ukraina tik ļoti vēlas.
Vēl 125 miljonus dolāru ASV plāno piešķirt, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot energoapgādes infrastruktūru, kas ir pamatīgi nopostīta pēdējos mēnešos notikušajos Krievijas masīvajos raķešu triecienos.
Arī Lielbritānija ir paziņojusi par papildu militārās palīdzības piegādēm Ukrainai. Britu aizsardzības ministrs Džeimss Kleverlijs paziņojis, ka viņa valsts Ukrainai piešķirs vēl vairāk nekā 200 bruņutehnikas vienības, kā arī smago artilēriju. Lielbritānija pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem piegādāt Ukrainai 14 tankus "Challenger 2".
Karam turpinoties, ik pa brīdim parādās arī aicinājumi izbeigt karadarbību diplomātiskā ceļā. Šoreiz Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, aicināja Ukrainu un rietumvalstis iesaistīties sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā.
Sančess sacīja, ka būtu iespējams atgriezties pie sarunām tā sauktajā Normandijas formātā, kurās piedalītos Vācija, Francija, Krievija un Ukraina.
Tomēr var droši apgalvot, ka Ukraina pilnīgi noteikti nepiekristu šādām sarunām.
Tikmēr Krievijas viens no tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" paziņojis, ka Belgradai nav tiesību atbalstīt Krievijas karu Ukrainā. Viņš arī pateica, ka Krievijas okupētā Krimas pussala un daļēji okupētais Donbasa reģions pieder Ukrainai. Vučičs žurnālistiem apgalvoja, ka mēnešiem nav ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un uzsvēra, ka Belgrada ne visos jautājumos atbalsta Maskavu. Vienlaikus Serbija joprojām nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
