Dienas ziņas

Daugavpilī Ukrainas pilsone izjutusi agresiju no iedzīvotājiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

EP atbalsta starptautiska tribunāla izveidi

Eiropas Parlaments rosina izveidot starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienību aktīvāk strādāt pie tā, lai tiktu izveidots īpašs tribunāls Krievijas politiskās vadības saukšanai pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem.

Par rezolūcijas pieņemšanu nobalsoja 472 deputāti, bet pret bija 19 deputāti, tai skaitā eiroparlamentāriete no Latvijas Tatjana Ždanoka.

Tikmēr arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien Davosas foruma laikā kārtējo reizi atgādinājis par šāda tribunāla nepieciešamību.

Eiropas Parlaments rosina izveidot starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai
00:00 / 02:43
Lejuplādēt

Aicina saukt pie atbildības arī Lukašenko

Diskusijas par nepieciešamību saukt Krievijas vadību pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem turpinās kopš brīža, kad atklātībā nonāca pirmās ziņas, piemēram, par Bučā pastrādātajām zvērībām.

Ukrainas vadība kopā ar ārvalstu partneriem ir rūpīgi dokumentējusi ziņas par šādiem noziegumiem, lai nākotnē starptautiskā līmenī šie pārkāpumi tiktu izmeklēti.

Eiropas Parlamentā šonedēļ notika diskusijas par šāda starptautiska tribunāla izveidi, jo, kā iepriekš atzina Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss, pašreizējā Starptautiskā Krimināltiesa nevar saukt pie atbildības Krievijas augstāko vadību.

"Fakts, ka agresijas noziegumus pēc definīcijas var pastrādāt tikai valsts augstākā politiskā un militārā vadība, noved mūs pie jautājuma par personisko un funkcionālo imunitāti. Iespējamam tribunālam, kura mērķis būtu izmeklēt pastrādāto agresiju, būtu jābūt apveltītam ar ļoti nozīmīgu starptautisku mandātu, lai šādu imunitāti atceltu likumiskā ceļā. Šādam tribunālam arī jādarbojas starptautiskās sabiedrības vārdā," norāda Reinderss.

Eiropas Parlamenta deputāti pirms šīsdienas apstiprinošā balsojuma, kurš gan nav juridiski saistošs, aicināja jaunā tribunāla mandātu attiecināt arī uz Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko, kurš ļauj Krievijas spēkiem izmantot savas valsts teritoriju uzbrukumu veikšanai pret Ukrainu.

Ļaunums ir jāsoda

Eiropas Parlamenta lēmumu jau atzinīgi novērtējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš par tribunālu kārtējo reizi atgādinājis arī Davosas forumā.

Ukrainas pilsētā Hersonā glābēji palīdz sievietei, kas ievainota Krievijas sarīkotā apšaudē
Ukrainas pilsētā Hersonā glābēji palīdz sievietei, kas ievainota Krievijas sarīkotā apšaudē

"Krievija ir jāsauc pie atbildības par ikkatru nodedzināto Ukrainas pilsētu un ciematu. Par katru iznīcināto dzīvi. Par katru Krievijas raķešu, bumbu un mīnu nogalināto ukraiņu ģimeni," uzsvēra Zelenskis.

"Mums ir jāatjauno taisnīgums. Un mēs to varam. Mums ir jāsoda ļaunums. Starptautiskajai Krimināltiesai ir pilnvaras izmeklēt Krievijas kara noziegumus. Arī Starptautiskajam tribunālam par Krievijas pastrādātajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu būs šādas pilnvaras saukt pie atbildības Krievijas augstākās politiskās amatpersonas un militāro vadību.

Bet īpašajam kompensāciju mehānismam būs tiesības kompensēt Ukrainai un katrai Krievijas agresijas ietekmētajai personai Krievijas radītos zaudējumus. Kompensācijas ir jāsedz no Krievijas un ar to saistītajiem līdzekļiem."

Pašlaik arī Eiropas Savienības līmenī notiek ļoti aktīvas diskusijas par to, vai un kā būtu iespējams Krievijas valstij un privātpersonām konfiscētos līdzekļus novirzīt Ukrainas atjaunošanai.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti