Ziņojums ar izvērtējuma rezultātiem valdībai Saeimā jāiesniedz līdz šī gada 15. aprīlim.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām, ko parakstījuši 10 434 Latvijas pilsoņi.
Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija – apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.
Tomēr saskaņā ar vidēja termiņa budžeta likumu atalgojums politiķiem audzis jau no janvāra. Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un premjeram alga ir teju 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas, par trešdaļu līdz teju 4000 eiro augušas Saeimas deputātu algas, ministru – līdz 7000 eiro, bet parlamentāro sekretāru algas – par 63% līdz vairāk nekā 6000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Debatēs par šiem jautājumiem opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") mudināja Saeimu nevilcināties un rīkoties ātrāk: "Es aicinu Saeimas deputātus pašiem pieņemt lēmumu par algu iesaldēšanu iepriekšējā gada līmenī līdz brīdim, kamēr ekonomika stabilizēsies."
Opozīcijas deputāts, "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens pievērsās algu nevienlīdzībai ar ierēdņu un Saeimas darbinieku atalgojumu: "Grūtos laikos līderība izpaužas nevis tajā, ka vispirms algas paaugstina sev, bet gan saviem darbiniekiem. Neviena ministrija nevarētu strādāt bez ierindas darbiniekiem un ierēdņiem. Saeimas administrācija un mūsu visu darbs nav iedomājams bez Saeimas darbiniekiem. Saeimas frakciju darbs nav iedomājams bez frakcijas konsultantiem, daži no kuriem saņem 700 eiro uz rokas. Vai tieši to pašu mēs varētu teikt arī par parlamentārajiem sekretāriem un ministru biedriem?"
Algu celšanu attaisnoja vien daži koalīcijas deputāti. Parlamentārietis Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts"), kurš iepriekš bija skolas direktors, novērtēja sevi par nozares ekspertu. Viņš par iepriekšējo algu uz Saeimu nenāktu, un uzsvēra, ka nedrīkst nonivelēt Saeimas darbu ar tam neatbilstošu atalgojumu.
"Nenonivelēsim Saeimas darbu un necentīsimies panākt to, lai uz Saeimu gribētu nākt strādāt tie cilvēki, kam alga 2000 eiro liktos ļoti liela alga. Nu, nav mums tādu speciālistu Latvijā, kas strādā par 2000, augstas raudzes speciālistu! Nu, kolēģi, esiet patiesi paši pret sevi," pauda Batņa.
Savukārt viņa frakcijas biedre Ieva Brante kritiski vērtētu slikti atalgotus politiķus, jo rastos jautājumi, cik maksā viņu balsojumi: "Es nevēlos taisnoties par savu darba algu, jo uzskatu, ka, jā, es esmu to pelnījusi, jo strādāju godprātīgi un atbildīgi, un daru savu darbu korekti."
Saeimas dotajā uzdevumā reformas vērtējums nodefinēts vispārīgi, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Valsts kanceleja savā analīzē iekļaus datus, ko Centrālā statistikas pārvalde publicēs pēc ilgāka laika. Tieši tāpēc šim izvērtējumam vajadzīgi nākamie četri mēneši.
KONTEKSTS:
Oktobrī plašu rezonansi ieguva stāsts par paredzēto straujo algas pieaugumu politiskajiem amatiem, kam 2023. gadā paredzēti trīs miljoni eiro valsts naudas. Līdz ar 1. janvāri algas stājušās spēkā, izpaliekot plašākām diskusijām parlamentā. Tagad augstākās amatpersonas katru mēnesi saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk.