Pirms 60 gadiem Vācijas kanclers Konrāds Adenauers un Francijas prezidents Šarls de Gols Parīzē parakstīja Elizejas līgumu, tādējādi nostiprinot abu valstu pēckara attiecības un liekot pamatus ciešai sadarbībai Eiropas kontinenta turpmākajai attīstībai. Abu valstu līderi toreiz apņēmās sadarboties ļoti dažādās jomās, sākot ar militāro jomu un beidzot ar jaunatnes apmaiņas programmām.
Svētdien, pieminot šo vēsturisko vienošanos, Parīzē bija ieradusies visa Vācijas valdība ar kancleru Olafu Šolcu priekšgalā. Gan valstu līderiem, gan atsevišķi konkrēto ministriju vadītājiem dienaskārtībā apspriežamo jautājumu loks ir ļoti plašs – klimata pārmaiņas, enerģētika, Eiropas konkurētspēja laikā, kad ASV izvērš savu produktu subsidēšanas programmu un citi jautājumi.
Taču nenoliedzami, ka viens no sasāpējušākajiem un aktuālākajiem ir Krievijas izvērstais karš Ukrainā un rietumvalstu sniegtā palīdzība Ukrainai. Kā svinīgā uzrunā Sorbonnas universitātē norādīja Olafs Šolcs, tieši šī konflikta dēļ ir nepieciešams īpaši rūpēties par Eiropas drošību.
"Tie esam mēs, kuri kopā ar mūsu draugiem un partneriem rakstām Eiropas vēstures nākamo nodaļu. Mēs neļausim Eiropai atgriezties laikos, kad vardarbība aizstāja politiku un mūsu kontinentu plosīja naids un nacionālā sāncensība.
Tam apliecinājums ir pirms dažām dienām mūsu pieņemtais lēmums apgādāt Ukrainu ar bruņotām kājnieku mašīnām, izlūkošanas automašīnām un pretgaisa baterijām, cieši sadarbojoties gan savā starpā, gan ar mūsu amerikāņu draugiem. Un mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu. Tik ilgi, cik nepieciešams. Kopīgi kā eiropieši mēs aizstāvam mūsu Eiropas miera projektu," uzsvēra Šolcs.
Vācija un tieši Šolcs gan pēdējo nedēļu laikā izpelnījušies ārkārtīgi lielu kritiku par vilcināšanos jautājumā par tanku "Leopard 2" piegādēm Ukrainai. Kā ir paziņojis jaunieceltais Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, ir sajūta, ka ir vienota koalīcija, kurai ceļā stāv viena pati Vācija, taču tas nav pareizi. Francija ir dažādos veidos mēģinājusi skubināt Vāciju, pati paziņojot, ka jau februārī Ukrainai tiks piegādāti vieglie tanki, bet aprīlī mobilās artilērijas sistēmas.
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons atzinis, ka par spīti domstarpībām Ukraina tiks atbalstīta arī turpmāk.
"Mēs dienu no dienas turpinām strādāt Ukrainas aizsardzības labā.
Pēc 24. februāra mūsu savienība nav tikusi sašķelta un mēs neesam atkāpušies no mūsu atbildības. Un mūsu neiedragājamais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem turpināsies visās sfērās," sacīja Makrons.
Kā norādīja politikas komentētāji, karš Ukrainā un tā radītās sekas ir izkristalizējušas Eiropas lokomotīvju – Francijas un Vācijas – dažādus redzējumus par nākotnes drošību, īpaši tāpēc, ka Francija atkal arvien aktīvāk ir sākusi sevi pozicionēt kā militāru lielvaru ar nopietnu ietekmi ANO Drošības padomē. Turklāt ekonomiskajā un enerģētiskajā jomā Vācija ir pierādījusi, cik ievainojama tā ir bez Krievijas gāzes un kodolenerģijas.
Kā norādīja aģentūra "France Press", Makrons arī arvien aktīvāk meklē ietekmīgus Eiropas sabiedrotos, lai daudz efektīvāk stātos pretī ASV Inflācijas samazināšanas likumam, kas paredz miljardiem dolāru lielas investīcijas ASV ražotās, klimatam draudzīgās tehnoloģijās. Vien pirms dažām dienām šādu atbalstu viņš ieguva no Spānijas prezidenta Pedro Sančesa.
