Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Helmanis pērn decembrī ticies ar Avenu viņa īpašumā Latvijā. Tikšanos abi apstiprina
Ar sankcionētā Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekciju Ogres novada mērs Egils Helmanis bija plānojis atzīmēt Ogres jubileju. Pret šādas izstādes izrādīšanu iebilda gan viņa partijas biedri, gan ārlietu ministrija un pēdējā brīdī izstādi atcēla. “Nekā personīga” rīcībā ir arī fotogrāfijas, kas liecina, ka Ogres novada mērs pats ticies ar Pjotru Avenu.
Pjotrs Avens ir viens no Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem. Viņš ir nozīmīgs “Alfa Group” akcionārs, kurā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām “Alfa Bank”. Avens bijis to 50 bagāto Krievijas uzņēmēju lokā, kuri regulāri tikās ar Kremļa saimnieku, tai skaitā pagājušā gada 24. februārī. Viņa draudzība ar Putinu aizsākās vēl 90. gadu sākumā, kad viņš bija ārējo ekonomisko sakaru ministrs un palīdzēja Putinam, toreizējam Sanktpēterburgas mēra vietniekam, piesegt atklātībā nākušo korupcijas afēru par fiktīvo pārtikas piegādi pilsētai 100 miljonu dolāru vērtībā. Putina vecākā meita Marija ir vadījusi labdarības projektu “Alfa-Endo”, ko finansēja “Alfa Bank”.
Eiropas Savienība (ES) pērn iekļāva Avenu sankciju sarakstā, jo viņš aktīvi un finansiāli atbalstījis, kā arī guvis labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.
Latvijā Avenam iesaldēti ne vien banku aktīvi, bet arī nekustamie īpašumi Rīgā Valdemāra ielā, kur viņš posās izstādīt savu porcelāna un mākslas kolekciju. Un arī teju 60 hektāri Lazdonas pagastā, un viņa modernā Klauģu muiža ar vairākām ēkām un helikoptera nosēšanās laukumu.
Īpašumi apgrūtināti arī citur Eiropā – Itālijas policija apķīlājusi Avenam daļēji piederošo villu Sardīnijā, iesaldēts viņa īpašums Londonā.
“Es gribu atgādināt, ka sankcijas pagarina vienprātīgi. Pietiek vienai valstij skaidri pateikt nē, un sankcijas netiks pagarinātas. Kas attiecas uz Latvijas nostāju, Latvija neplāno rosināt ES nekādas izmaiņas sankciju mīkstināšanas virzienā ne par personām, ne par uzņēmējiem, ne par uzņēmumiem.”
Avens nav asi nosodījis Putina rīcību un kopā ar biznesa partneri Mihailu Fridmanu iesaistījušies Kremļa centienos atcelt Rietumu sankcijas. Savu iekļaušanu sankciju sarakstā viņš apstrīdējis Eiropas Savienības tiesā. Starp miljardiera argumentiem ir, piemēram, šādi: Eiropas Savienības Padome neesot pierādījusi ne to, ka Avens ir ievērojams uzņēmējs, ne to, ka viņš ir ietekmīgs, ne to, ka viņš darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtisks ienākumu avots Krievijas Federācijas valdībai.
Šā gada 13.janvārī Avens ar zvērināta advokāta Andra Mālendera starpniecību tieslietu un ārlietu ministrijai nosūtījis vēstuli, kurā pauž neapmierinātību, ka Latvija iestājusies šajā prāvā. Sankcijas pret viņu esot nepamatotas un Latvijai esot jāpārskata sava pozīcija šajā lietā. Pretēji tiesvedībā minētajam, ka Pjotrs Avens publiski nav paudis norobežošanos no Vladimira Putina administrācijas lēmuma par Krievijas agresīvo iebrukumu Ukrainā, virkne pierādījumu liecinot par pretējo. Kā pierādījumus Avena advokāts min vairāku Krievijā un Ukrainā pazīstamu bijušo politiķu, žurnālistu, disidentu un cilvēktiesību aktīvistu liecības.
Starp cilvēkiem, kuri pauduši atbalstu Avenam pagājušā gada rudenī vēstuļu formā, ir arī trīs Latvijas bijušās amatpersonas – kādreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksministrs satiksmē un ārlietās Aivis Ronis, kā arī bijušais premjers, tieslietu un ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
Pjotram Avenam nav liegts ieceļot Latvijā. Līdzās Krievijas pilsonībai, viņš ir arī Latvijas pilsonis.
Par Avena pilsonības iegūšanas apstākļiem savulaik izmeklēšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Lietu izbeidza, nekonstatējot kukuļošanu, taču atklājot īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības labvēlību pret Avenu. Ierakstītās sarunas starp pārvaldes bijušo vadību un politiķi Edgaru Jaunupu, kurš tālāk par Avena pilsonības jautājumu sazinājās ar būvuzņēmēju Gunti Rāvi, bija vairāk nekā divdomīgas.
Jau tūlīt pēc kara sākuma sākās diskusijas par to, vai Avenam pilsonību būtu jāļauj paturēt. Pērn aprīlī Saeima pieņēma grozījumus par Latvijas pilsonības atņemšanu dubultpilsoņiem, kuri snieguši dažāda veida atbalstu agresorvalstīm. Grozījumi Pilsonības likumā paredzēja, ka par Latvijas pilsonības atņemšanu lemj Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde pēc valsts drošības dienestu atzinuma.
Ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Valsts drošības dienests mums neatklāja, vai šāda pārbaude par Avenu patlaban notiek.
“Informāciju par konkrētām personām un pārbaužu gaitu Satversmes aizsardzības birojs paust nevar, jo tā ietver klasificētu informāciju. Tāpat SAB nevar komentēt arī savu saziņu ar Latvijas valsts institūcijām, partnerdienestiem un jebkādas informācijas apmaiņu. Ja SAB savas kompetences ietvaros saskatīs pamatojumu kādai personai rosināt atņemt pilsonību, attiecīgā informācija tiks sniegta Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei.”
“No komentāriem par dienestā patlaban notiekošajām pārbaudēm Valsts drošības dienests atturēsies,” skanēja Valsts drošības dienesta atbilde.
“Varam norādīt, ka saistībā ar identificētiem riskiem nacionālajai drošībai melnajā sarakstā aizvadītā gada aprīlī pēc dienesta rekomendācijām ir iekļauti divi Krievijas pilsoņi, kuri ir saistīti ar Pjotru Avenu. Vēršam uzmanību, ka Pjotru Avenu kā Latvijas pilsoni melnajā sarakstā nevar iekļaut.”
Neoficiāla informācija liecina, ka “melnajā sarakstā” saistībā ar izlūkošanas riskiem iekļauts SIA “Klauģu muižas” pārvaldnieks, Krievijas pilsonis Aleksejs Gaponovs. Viņš koordinēja saimnieciskos darbus Avena īpašumā, kā arī iekšējās drošības jautājumus.
Otrs ar Avenu saistītais, kuram arī ieceļot Latvijā ir aizliegts, ir “Klauģu muižas” iekšējās drošības dienesta vadītājs Vladimirs Smirnovs. Smirnovs ir atbildīgs par apsardzes darbu arī citos Avena uzņēmumos Krievijā un arī vada ar Avenu saistītus Krievijā reģistrētus uzņēmumus. (“Zalese”, “Sosny”, “ALFA -AERO”). Abi melnajā sarakstā iekļautie atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.
Avenam Latvijā iesaldēti ir ne tikai līdzekļi bankās, un īpašumi. Arī labdarības organizācijas, tai skaitā viņa dibināts fonds “Paaudze”, ir pakļauts sankcijām. Valsts ieņēmumu dienests pērn aprīlī tam atņēmis sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Bet fonds nav likvidēts.
Krievijas nežēlīgā iebrukuma gadadienas priekšvakarā Ogres novada mērs Egils Helmanis sadarbībā ar fondu Ogres mākslas un vēstures muzejā bija iecerējis izstādīt Avenam piederošos pirmskara latviešu mākslas porcelāna darbus.
“Tie nav paša Avena darbi. Ja mēs varbūt izstādītu divmetrīgu Avena porcelāna skulptūru un apzeltītu, tad varbūt par to būtu kaut kāda diskusija, bet tā kā tie ir mūsu dižgaru darbi, mēs netaisāmies slēpties. Kāpēc mūsu mākslinieku darbi nevar tikt izstādīti, kad Ogrei ir jubileja?”
Kolekcija, kuru mērs sauc par unikālu un iepriekš neredzētu, pirms gadiem ir izrādīta Madonā, tāpat tā bijusi izstādīta arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Ja mākslas darbi tiktu atvesti uz Ogres muzeju, tos būtu jāapdrošina. Parasti šīs izmaksas sedz muzejs. Šai gadījumā tā būtu Ogres novada pašvaldība, jo muzejs atteicās no jebkādu līgumu slēgšanas ar sankcijām pakļauto Avena fondu. Par sankciju pārkāpšanu var draudēt arī kriminālatbildība. Sods tādā gadījumā varētu attiekties uz pašvaldību.
“Mēs zinājām, ka Avens ir sankcijās. Mēs studējām dokumentus par šīm sankcijām. Un šīs sankcijas ir, lai negūtu peļņu. Nekas Avenam netika maksāts. Ne viņš kaut ko maksājis mums. Tāpēc mēs neredzējām, kuru tad punktu mēs varētu pārkāpt šajās sankcijās.”
“Nekā personīga”: Kā ar faktu, ka Avens skaļi un asi personīgi nav nosodījis karu Ukrainā!
Helmanis: Es gan esmu dzirdējis, ka viņš ir nosodījis karu Ukrainā. Ko mēs darītu ar Raimondu Paulu, kurš arī nav nosodījis skaļi karu Ukrainā. Man liekas, kas ir bīstami, ir šīs raganu medības.
Valdībai šīs izstādes plānotā izrādīšana bija nepatīkams pārsteigums. Arī Helmaņa partijas biedriem.
“Šis man ir jaunums. Es, protams, to nevaru atbalstīt,” pauda tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
“Tā ir mūžīgā diskusija, vai sports un māksla ir vai nav saistīta ar politiku. Protams, ka ir. Vai šobrīd tas ir pareizi – man godīgi sakot, šādi lēmumi līdz galam nav īsti saprotami..” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
“Tur vispār nav diskusiju par šo. Helmaņa kungs ir pārsteidzies tajā, ka šo izstādi mēģināja rīkot tieši šobrīd – mēnesī, kad būs briesmīgā kara gadadiena. Nekādā gadījumā,” atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
“Nekā personīga”: “Kad Viņš jūs informēja, ka viņam ir tādi plāni?”
Puntulis: “Es laikam biju plānojis ar viņu to pārrunāt pirmdien, bet biju saķēris temperatūru, un mēs nepārrunājām pirms tam. Katrā ziņā, viņš man nevaicāja manu viedokli pirms šīs izstādes veidošanas, tāda saruna mums nebija.’
“Nekā personīga”: Nebijāt plānojis iet uz šīs izstādes atklāšanu?
Puntulis: “Nē, manā kalendārā tāda ieraksta nebija.”
1. februārī Ogres mākslas un vēstures muzejā bija jānotiek izstādes atklāšanai. Pēc sabiedrības spiediena izstādi atcēla. Bet Ogres novada mērs, kuram Avens sirsnīgi pateicas par izstādes ideju, uzskata, ka bija rīkojies pareizi. Un, ka tagad vēršam sankcijas pret latviešu mākslinieku darbiem.
“Nekā personīga”: “Ar Avena kungu bija kāda komunikācija?”
Helmanis: “Nē, nebija komunikācija ar Avena kungu.”
“Nekā personīga”: Ne reizi arī nesatikāties?”
Helmanis: “Nē.”
“Nekā personīga”: Un vēlreiz – ideja par izstādi nāca no Jums un nevis fonda?
Helmanis: “No manīm.”
“Nekā personīga”: “Un, ar ko fondā sazinājāties?”
Helmanis: “Man jāapskatās, kas ir telefonā pierakstīts.”
Ogres vēstures un mākslas muzeja darbinieki no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas. Muzejam neesot pieņemams aicinājums nejaukt mākslu ar politiku.
Turklāt šis izstādes dēļ, bijis jāatceļ cita iepriekš plānota novadnieka darbu izstāde. Sociālajos tīklos izvērsās strīds, jo Ogres mērs apvainoja muzeja darbiniekus liekulībā, ka viņiem jau agrāk bijusi zināma darbu piederība. Tā nav taisnība. Bet kā apstiprinājumu savai pozīcijai, Helmanis sociālajos tīklos pievienoja saraksti ar muzeja vadītāju ar klāt pievienotām vairāk nekā 100 fotogrāfijām. Tajās redzama Avena porcelāna kolekcija, ko mērs bija sūtījis muzeja vadībai decembra beigās.
Sižeta veidošanai “Nekā personīga” palūdza iepazīties fotogrāfijām, kurās redzami Avenam piederoši porcelāna mākslas darbi vietā, kas atgādina Avena Klauģu muižas interjeru. Laukā redzama ziemas ainava. Porcelāna darbi izvietoti stikla vitrīnās. Atspīdumā redzams arī cilvēks, kurš fotogrāfē. Tas izskatās pēc Ogres novada mēra Egila Helmaņa.
Divās no fotogrāfijām atspulgs līdzinās kolekcijas saimniekam. Un visdrīzāk tas ir Pjotrs Avens.
“Nekā personīga”: Ar Avena kungu bija kāda komunikācija?
Helmanis: “Nē, nebija komunikācija ar Avena kungu.”
“Nekā personīga”: Ne reizi arī nesatikāties?
Helmanis: Nē.
Nedēļas nogalē ar “Nekā personīga” sazinājās Ogres novada mērs Egils Helmanis. Viņš apgalvoja, ka intervijā pārpratis jautājumu. Viņš ir ticies ar Pjotru Avenu pagājušā gada decembrī miljardiera īpašumā Latvijā. Helmani esot interesējusi Avena nostāja par Krievijas karu Ukrainā un tas, kāpēc miljardieris bijis Kremlī pie Putina pērn 24. februārī kara pirmajā dienā. Uz Avena Klauģu muižu Helmanis esot devies viens. Ar fonda starpniecību šo tikšanos apstiprināja arī Avens. Un minēja tieši tos pašus iemeslus, kurus Helmanis. Viņam esot žēl, ka izstādes iecere esot izraisījusi negatīvu reakciju. Tai neesot bijis nekāds slēpts nodoms.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
