Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā veidojas uz krievvalodīgo auditoriju orientētas partijas ar nosaukumu “Kopā”
Pagājušā gada Saeimas vēlēšanās “Saskaņas” vēlētāju balsis izšķīda, un ne pati “Saskaņa”, ne tādas uz krieviski runājošajiem pilsoņiem orientētas partijas kā “Latvijas Krievu savienība” vai “Suverēnā vara” parlamentā neiekļuva. Daļa biedru uzskatīja, ka iemesls tam bija “Saskaņas” nespēja teikt to, ko vēlējās dzirdēt tās vēlētāji. Tagad Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča vadībā viņi vēlas apvienot līdzīgi domājošos politiskos spēkus. Līdzīgi notiek arī citviet Eiropā.
Šonedēļ Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā notika protesti pret valsts proeiropeisko politisko vadību. Situācija tur ir īpaši jūtīga tādēļ, ka Ukraina piedāvājusi palīdzēt atbrīvot Piedņestru – teritoriju, ko jau 30 gadus okupē Krievijas karaspēks. Protestus organizē Ilana Šora partija. Viņš ir Moldovas parlamenta deputāts, pazīstams ar saviem atklāti prokrieviskajiem uzskatiem. Viņam ir saistība skandalozā miljarda izkrāpšanā no Molodvas budžeta pirms deviņiem gadiem. Zināms, ka Krievijas Federālās drošības dienests Šoram palīdz, nodrošinot politiskos stratēģus. Pagājušā gada oktobrī ASV pret Šoru noteica sankcijas, ko pamatoja ar viņa ciešajām saitēm Kremlī.
Situācija Moldovā ir visbīstamākā, taču arī citur Eiropā politikā jūtams Krievijas pirksts. Šonedēļ Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas, tajās startē Aivo Petersona vadītā partija “Koos/Vmeste”. Šonedēļ viņš publicēja virkni video no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā, kuros atkārto Krievijas propagandas vēstījumus.
Viņš stāsta, ka patiesībā Ukraina bombardēja Doņetsku. Mariupolē viņš šausminās par katastrofas apmēru, bet vainīgo vārdā nesauc. Stāsta, kā Krievija palīdz iedzīvotājiem un atjauno pilsētu.
“Skatos uz pilsētu un man tāds mazs pozitīvs. Redzu, ka cilvēki atgriežas, var redzēt bērnus, sievietes. Nu, redzat, bērni staigā, puikas. Normāli.”
Igauņa Aivo Petersona galvenais aicinājums – par mieru. Citus politiskos spēkus viņš sauc par kara partijām. Žurnālists Martins Laine stāsta, ka Petersons bija mazzināms uzņēmējs, līdz pandēmijas laikā sāka izplatīt sazvērestības teorijas par Covid-19 un vakcīnām.
“Jau tolaik mēs pamanījām, kā prokremliskie aktīvisti sadarbojas ar šiem sazvērestību teoriju izplatītājiem un kā viņi viens otru ietekmē, lai radītu tēmas, kas ir noderīgas Krievijai. To mēs redzējām jau tolaik, un to apstiprināja politiskā kustība, ko Aivo Petersons radīja uzreiz pēc tam, kad liela mēroga iebrukums Ukrainā sākās.”
Petersona kustība par mieru nerada ievērojamu atbalstu Igaunijas sabiedrībā. Tuvojoties vēlēšanām, viņš kļuva radikālāks. Intervēja Kremļa propagandistus, runāja par nepieciešamību iznīcināt Ukrainas infrastruktūru, attaisnoja genocīdu. Viņa video no okupētajām teritorijām apstiprina aizdomas par Petersona saistību ar krievu specdienestiem.
“Nav iespēju tur nokļūt bez Krievijas specdienestu palīdzības. Tas skaidri rāda saistību ar krievu izlūkdienestiem.”
Lai palielinātu savas iespējas iekļūt parlamentā, Petersona “Koos/Vmesti” startē vienā sarakstā ar Igaunijas Apvienoto kreiso partiju, kas vēsturiski vienmēr bijusi prokrieviska. Viņu izredzes gan esot niecīgas.
“Pieprasījums droši vien krievu diasporā, kas ir sastopama Eiropas valstīs, ir diezgan daudzveidīgs. Protams, ka ir tā ir krieviski runājošo daļa, kas vēlas būt rietumnieciskāki, eiropeiskāki. Un būs arī tā daļa, kas patērējusi Kremļa radīto propagandas saturu. Tas ir ļoti agresīvs, balstās ļoti vienkāršās klišejās, bieži vien rodot skaidrojumus mūsdienām dziļā un ļoti sagrozītā vēsturē. Mēs noteikti zinām, ka Krievija mēģina ietekmēt citas valstis. Šajā gadā mēs esam identificējuši divas lielas informatīvās kampaņas, kuras tika mērķētas uz starptautisko sabiedrību, konkrētāk, vasarā notika mēģinājumi ietekmēt Vācijas, Itālijas un Francijas sabiedrību ar mērķi mazināt sankciju ietekmi vai Francijai un Itālijai beigt nodot ieročus Ukrainas lietošanā.”
Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs šonedēļ publicēja pētījumu, kurā atklāj “Telegram” kanālu tīklu, kas centies ietekmēt sabiedrisko domu 20 valstīs. Pētnieki raksturo to kā mēģinājumu panākt rezultātu ātri un lēti, tāpēc tas bija vienkārši atklājams un ne pārāk veiksmīgs.
“Tas nenozīmē, ka tajā pat laikā nenotiek kaut kas daudz autentiskāks, grūtāk pamanāms, jo mēs savos pētījumos izmantojam atvērtos avotus, kas tiešām strādā ilgtermiņā, nogaidot vētru un investējot nākotnē, kad Krievijai vajadzēs tikt galā ar pašas radīto postu.”
Igaunijas radikālā politiskā spēka “Koos” nosaukums tulkojumā nozīmē “Kopā”. Arī Bulgārijā vairākas partijas paziņojuši par apvienību ar nosaukumu “Zaedno”. Arī tas nozīmē “Kopā”. Apvienībā zināmākais politiķis ir Slavi Trifonovs – bulgāru mūziķis un TV personība. Viņa dēļ pagājušajā gadā krita Bulgāru proeiropeiskā valdība. Tā grasījās slēgt līgumu par alternatīvām gāzes piegādēm un atļaut Ziemeļmaķedonijai sākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, ko iepriekš bulgāri bija bloķējuši. Tagad valsts gatavojas ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Apvienībai “Kopā” tajās lielus panākumus neprognozē, bet nākamā gada Eiropas Parlamentā balsojumā varētu veikties labāk, jo vēlētāju interese par to parasti ir neliela.
“Tev nepieciešams nedaudz balsu, lai kļūtu par Eiropas Parlamenta deputātu. Un tas ir viens no vēlēšanu veidiem, ko visvairāk ietekmē balsu pirkšana. Šeit ir iespējams nopirkt balsis, mums ir romu minoritāte, ļoti nabadzīgi cilvēki, kam politika nerūp.”
Latvijā ilgstoši krieviski runājošo pilsoņu pārstāvji parlamentā bija “Saskaņa”. Pērnā gada vēlēšanas partijai nesa vilšanos.
“Saskaņai” iepriekšējos sasaukumos bija lielākā frakcija Saeimā, taču pēdējās vēlēšanās tā nespēja pat iekļūt parlamentā. Vienīgais, kas tai bija palicis, bija domes vadība Rēzeknē un Daugavpilī.
Janvārī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka pamet “Saskaņu” un dibinās savu reģionālo partiju. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pieteica ambīcijas pārņemt “Saskaņas” vadību, tomēr tas viņam neizdevās un viņu no politiskā spēka izslēdza. Kopā ar ilggadējo Saeimas prezidija locekli Andreju Klementjevu viņi plāno jaunas partijas veidošanu. Tās nosaukums būs “Kopā” – tāpat kā prokremliskajai kustībai Igaunijā un Bulgārijā.
“(NP: Vai jums ir kādas sadarbība ar viņiem?) Nē, nav nekādas sadarbības, un mēs reālistiski saprotam, ka tuvākajā laikā nekādas sadarbības nebūs. Nē, nav. Tad jau “Vienotība” arī “Jedinaja Rosija” – vis kaut ko var pievilkt. Mums bijušas tik daudz partiju, biedrību un SIA ar skanīgiem nosaukumiem, ka reģistrā nav tik daudz brīvu nosaukumu, jo pēc likuma mēs nevaram izmantot [jau izmantotus nosaukumus]. Galvenais mērķis – ko mēs pazaudējām? Viens otru, tāpēc ka bija pandēmijas laiks, tagad kara situācija. Mēs gribējām savākties kopā. Kopā, tā sanāca, ka mēs visvairāk šo vārdu izmantojām, tāpēc viņš iznāca. Es zinu, ka vis kaut kā viņu mēģina apspēlēt.”
Jaunais politiskais spēks piesaistījis “Saskaņas” biedrus no Ludzas, Rēzeknes pilsētas un novada. Interesi izrādot arī bijušie Saeimas deputāti. Viņi esot neapmierināti, ka “Saskaņa” kļuvusi pārāk liberāla. Vēlēšanas parādīja, ka daļa viņu atbalstītāju savu balsi atdeva par “Stabilitātei”, ko Klementjevs sauc par radikāļiem un populistiem. Pārējie nobalsoja par konservatīvākām partijām. Daži procenti nobalsoja par Latvijas Krievu savienību, “Suverēno varu” un vēl citām partijām, kas Saeimā neiekļuva.
No saskaņas atšķēlušies politiķi pieļauj, ka turpmāk vēlēšanās varētu startēt kopā ar citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, Aināra Šlesera partiju “Latvija pirmajā vietā” vai Jūlijas Stepaņenko “Suverēno varu”.
“(NP: Vai Klementjevs, Bartaševičš vai kāds cits no jaunveidojamā spēka “Kopā” ir jūs uzrunājis par sadarbību?) Priekš kam mums tas ir vajadzīgs. Neviens nav uzrunājis, un mēs noteikti nereaģēsim uz šādām uzrunām.”
“(NP: Vai Bartaševiča kungs, vai Klementjeva kungs vai kāds cits no jaunā veidojuma “Kopā” ir jūs uzrunājis par potenciālu sadarbību nākotnē?) Nē. (NP: Vai redzat, ka tāda sadarbība ir iespējama?) Klementjeva kungs ir bijis Saeimā, man viedoklis nav par viņu. Kas attiecas par reģionālajām partijām, tad “Latvija Pirmajā vietā” plāno startēt pašvaldību vēlēšanās, tai skaitā Rēzeknē un Daugavpilī, un, protams, būs jāizvērtē visas iespējamās sadarbības.”
“Mēs esam gatavi ar visām sarunām iet sarunās, gan kontaktēties, gan sadarboties. Mums ļoti patīk vilkt kaut kādas sarkanās līnijas. Runāt vajag ar visiem, konsolidēt spēkus Latvijā valsts mērogā vajag ar visiem.”
“Saskaņas” kongresā partijas vadībā ievēlēja trīs līdzpriekšsēdētājus. Viens no viņiem ir eiroparlamentārietis Nils Ušakovs. Viņš apgalvo, ka tieši nostāja pret Krieviju ir galvenais šķelšanās iemesls, un Bartaševiča piedāvātā partijas filozofija bijusi nepieņemama.
“Mēs redzējām ļoti precīzi definētu vīziju par Latviju kā neitrālu valsti, par drošības garantijām no Krievijas, arī par to, kādā veidā tika apzīmēts karš Ukrainā, Krievijas karš Ukrainā – konflikts Ukrainā. Mēs saprotam, ko parasti ar tādiem vārdu salikumiem domā.”
Bartaševiča nostāju atklāj ieraksts no “Saskaņas” biedru diskusijām pirms partijas kongresa. Pagājušajā nedēļā to publiskoja Saeimas deputāte Leila Rasima.
Andejs Kameņeckis, Rīgas domes deputāts (“Saskaņa”): “Jūs atsūtījāt deklarāciju, kurā pirmajā rindā rakstīts, ka Latvija ir neitrāla valsts, kura vienojas ar visiem kaimiņiem un prasa tiem drošības garantijas. Jūs piedāvājat iziet no ES un NATO ar šo deklarāciju?”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs: “Es uzrakstīju to, ko uzrakstīju. Es piedāvāju saņemt drošības garantijas no visiem Latvijas kaimiņiem. Kas tur nesaprotams?”
Andrejs Kameņeckis, Rīgas domes deputāts (“Saskaņa”): “Ukraina savā laikā saņēma drošības garantijas no Krievijas, nododot tai pretī savus atomieročus. Šodien Krievija atklāti nogalina desmitiem, simtiem, nezinu, tūkstošiem kā karavīrus, tā civiliedzīvotājus, arī bērnus ar savām raķetēm, neskatoties uz savām drošības garantijām, ko savulaik deva. Kāds ir jūsu komentārs par to?”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs: “Parasti tas notiek šādā veidā. Ārlietu ministrija, kas no valdības saņem šādu uzdevumu, sāk pārrunas ar vienu vai otru valsti. Tā rezultātā šādas garantijas rodas.”
Sarunā “Saskaņas” biedri Bartaševiču salīdzina ar ukraiņu politiķi Viktoru Medvečuku, kas sadarbojās ar Krieviju. Uz to Rēzeknes mērs atbild, ka ir par mieru un vēlas tikai novērst karu Latvijā. Bartaševiča bijušie kolēģi uzskata, ka sakritības Austrumeiropas politiskajā ainā ir aizdomīgas.
“Ja tu redzi, ka politiskajiem spēkiem Latvijā, Igaunijā, citās valstīs ir līdzīgi nosaukumi, līdzīgi vēstījumi, pie tam tie vēstījumi bieži vien sakrīt vārds vārdā. Mēs arī ļoti labi saprotam, kas tie ir par vēstījumiem. (NP: Tad šajos apstākļos noticēt, ka tā ir sakritība?) Droši vien ka nē. Man grūti pateikt, vai viens otru kopē, vienkārši sekojot viens otram “TikTok”, varbūt viņi tādā veidā attīsta savas programmātiskās vērtības un sapratni par pasauli. Vai viņiem kāds palīdz, to es nezinu.”
Kelmentjevs apgalvo, ka “Saskaņas” iekšējo diskusiju ieraksts ir daļa no trīs stundas garas sarunas, un neatspoguļo patieso ainu.
“Par karu, par Ukrainu, par agresoru mums nav nekādas problēmas. Visi kopā balsojām gan parlamentā, gan valdē, tur vispār domstarpības nav. Jautājums bija tāds, kas ir nākamais lielais izaicinājums “Saskaņai”. Mēs uzskatījām, ka tās ir pašvaldību vēlēšanas, ka mēs gribam redzēt visu valdi, visus cilvēkus vadībā no pašvaldībām, kuri reāli mēģinātu izvilkt “Saskaņu” no maziem reitingiem.”
Bartaševičs pēc Saeimas vēlēšanām sociālajos tīklos redzams, cērtot malku, stāstot par savu dzīvesstilu, rotājot eglīti, kā arī cenšoties mobilizēt krievvalodīgos protestēt pret padomju pieminekļu nojaukšanu.
“Pēdējā laikā krievi Latvijā tiek pakļauti spēcīgam spiedienam tikai tāpēc, ka viņi ir krievi. Kāds mums liek runāt klusāk dzimtajā valodā, kāds sola pārvietot uz rezervātu tikai tāpēc, ka mēs ar ziediem pieminam mūsu kritušos, bet fašismu uzvarējušos radiniekus.”
“Vārdos konkrētās situācijās viņš saka vienu, darbos citās situācijās mēs redzam kaut ko citu. Ja mēs paskatāmies, kas notika pieminekļu kontekstā. Ja nebūtu cilvēku, kas par to aktīvi runā, ka valdība pieņēmusi lēmumu, vai mums šis lēmums jāpilda, kā tas bija Rēzeknes gadījumā, kur veica aptaujas, sabiedrībā tā rezonanse nebūtu. Lielākajai daļai tas piemineklis nemaz nebija tik svarīgs.”
Bijusī Rēzeknes domes deputāte atminas, ka mērs bija pret Ukrainas karoga pacelšanu pie domes, nav ieradies pasākumos Ukrainas atbalstam. Viņasprāt, tas apliecina, ka Bartaševiča lojalitāte ir apšaubāma.
Bartaševičs “Nekā personīga” atkārtoti teica, ka labprāt sadarbotos arī ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu. Elksniņš savukārt apgalvo, ka nav uzrunāts un šāda sadarbība viņu nemaz neinteresējot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
