Goldingenas ielas jaunība

Arhitekta Pētera Blūma rīcībā nonācis unikāls fotoarhīvs, kas tapis no 1902. līdz 1904. gadam tagadējā Āgenskalnā un Zasulaukā. Šis vēstures mantojums rada dzīvu priekšstatu par Pārdaugavu pirms revolūcijām un kariem

Nesen izskanēja priecīga ziņa, ka Kuldīgas pilsēta izpildījusi visas prasības, lai pretendētu iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Taču arī Kuldīgas iela Pārdaugavā godam nes savas lielās māsas vārdu — tā ir neliela pērlīte Rīgas vainagā. Diemžēl mēģinājumi Kuldīgas ielu kā vienotu kopumu iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vainagojušies ar panākumiem, un seno ēku iedzīvotāji pašu spēkiem cenšas tās saglabāt un atjaunot. 

Goldingenas jeb Kuldīgas iela veidojās 19. gadsimta otrajā pusē uz robežas starp Švarcmuižas un Zasumuižas zemēm. Sākotnēji tas bija turīgu pilsētnieku vasarnīcu rajons, kur cēla visai greznas koka ēkas ar saulainām verandām un plašiem dārziem. Šeit valdīja īsta lauku idille parocīgi tuvu Rīgai, taču mūsdienās ir grūti iztēloties, kā tieši izskatījās šī agrīnā Āgenskalna pasaule. Ir saglabājušās rakstiskas liecības, kartes, Johana Kristofa Broces zīmējumi un retas senās fotogrāfijas. 

Jaunais ieguvums — gandrīz 170 fotogrāfiju skenējumu — sniedz bagātīgu ieskatu ne tikai skaistās Goldingenas ielas jaunībā, bet arī stāstā par citām vietām Pārdaugavā, Daugavmalā un Jūrmalā.

Šos attēlus Latvijā neviens nebija skatījis 120 gadus, un to atgriešanās dzimtajā pilsētā bija liktenīga nejaušība. Pirms trim gadiem Kuldīgas ielas 29. nama iedzīvotājs Raimonds Bērziņš ievēroja nepazīstamu kungu, kurš ļoti enerģiski fotografēja māju. Piesardzīgi uzrunājot svešinieku, atklājās, ka kungs atbraucis no Pēterburgas un fotografē tāpēc, ka šajā namā pirms vairāk nekā 100 gadiem dzīvojis viņa vecvectēvs Johans Eduards Neliuss — bankas ierēdnis un kaislīgs fotoamatieris, kurš neskaitāmās fotogrāfijās fiksējis sava laika Pārdaugavu.