Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Rīgas dome joprojām risina strīdu ar uzņēmēju Gombergu par Pētera I statujas likteni
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs bija starp tiem pilsētu mēriem, kuri asi iestājās pret okupantu padomju armijas slavinošo pieminekļu likvidēšanu. Tieši pašvaldībām ir liela loma tajā, kādus pieminekļus mēs saglabājam, kā arī kur un kuriem cilvēkiem tos ceļam no jauna. Viens no ievērojamākajiem tēlniekiem – Gļebs Panteļejevs – sarunā ar “Nekā personīga” žurnālistu Jāni Krēvicu saka – atjaunotās Latvijas 30 gados mēs esam par maz rūpējušies, lai atcerētos mūsu valstij nozīmīgākos cilvēkus.
2009. gada 22.augustā Kronvalda parkā bija svētki. Pēc desmit gadus ilgiem strīdiem vai Rīgai nepieciešams rakstnieka Aleksandra Puškina piemineklis un kur to novietot, statuja pēkšņi uzradās parkā līdzās gājēju tiltiņam netālu no Rīgas brīvostas ēkas. Galvaspilsētā mēra krēslā tikko bija iesēdies Nils Ušakovs. Bronzas monuments tika uzsliets tik ātri, ka “Puškina biedrība” šī Maskavas pilsētas dāvinājuma uzstādīšanai pat vēl nebija saņēmusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumu.
“Gribēju pateikt lielu paldies Maskavas pilsētai, Maskavas pilsētas mēram, maskaviešiem par šo lielisko dāvanu. Par šo pieminekli, kas padarīs mūsu pilsētu vēl skaistāku. Un padarīs attiecības starp mūsu pilsētām vēl siltākas.”
Arī piedaloties Krievijas armijas formās tērptiem cilvēkiem, 2002.gada jūlijā atklāja Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli atjaunoto pieminekli tieši iepretim Ministru kabinetam. To par saviem līdzekļiem izdarīja uzņēmuma “Teikas nami” direktors Jevgenijs Gombergs. Likt pieminekli vai arī nē, Rīgas domē domas dalījās. Tāpēc nolēma statuju uzlikt un tad pusgadu aptaujāt rīdziniekus. Nacionāļi to nodēvēja par “absurdu apvainojumu latviešu tautai”. Saskaņietis Dolgopolovs savukārt paziņoja, ka “visdrausmīgākais imperiālisma mantojums ir mūsu provinciālisms un stulbums”.
Uzņēmuma “Teikas nami” direktors Gombergs gribēja Rīgā redzēt arī Vladimira Putina iedvesmotāja Pētera I pieminekli. 1910.gadā to atklāja vietā, kur šobrīd atrodas Brīvības piemineklis. 1915. gadā to mēģināja evakuēt uz Pēterburgu, taču kuģis nogrima netālu no Igaunijas krastiem. Pēc kara igauņu ūdenslīdēji statuju zem ūdens saspridzināja vairākās daļās un izcēla. Rīgas pilsēta to atpirka. Gombergs par savu naudu, izmantojot dažas vēsturiskās cara statujas daļas, pieminekli atjaunoja. Rīgas 800 gadu svinību laikā Pēteris I bija uz trim dienām izstādīts Kronvalda parkā. Lai gan piemineklis joprojām ir Rīgas domes īpašums, ilgus gadus tas atradās SIA “Teikas nami” pagalma teritorijā Brīvības ielā. Tagad tas pārvests uz uzņēmēja Gomberga privātmāju Jūrmalā.
Visus šos gadus Gombergs gribējis atgūt piemineklī ieguldīto naudu – ap 200 000 eiro. Kā “Nekā personīga” apliecināja Rīgas domē, drīz šis strīds tikšot atrisināts.
“Drīzumā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē tiks skatīts jautājums par pieminekļu apmaiņu – Rīgas pilsēta atdos Gomberga ģimenei pilsētai piederošos pieminekļa fragmentus, kuri iestrādāti Pētera Pirmā piemineklī, bet Gomberga ģimene atdos Rīgai viņiem piederošos divus pieminekļus – Filipa Pauluči pieminekļa kopiju Vērmanes dārzā un Dž. Armitsteda krūšu tēlu pie Rīgas Ekonomikas augstskolas. Kā pieminekļu maiņas vērtības starpību Rīga piemaksās 292 eiro.”
Jēdzienu “kapu diplomātija” vairākus gadus izvērsusi Krievijas vēstniecība Latvijā, kas no Putina vadītā režīma saņēma naudu, lai atjaunotu Sarkanās okupantu armijas piemiņas un atceres vietas visā Latvijā.
Vēstniecības mājaslapā atrodamsdesmitiem pieminekļu un statuju saraksts. To sakopšanai vēstniecība pa tiešo slēdza līgumus ar vietvarām. Piemēram, Pokrova kapos Rīgā virs uzraksta krievu valodā “Slava varoņiem – atbrīvotājiem” slejas okupantu karavīrs, kas rokās tur automātu un karogu ar sirpi un āmuru. Līdzīgi pieminekļi atrodami arī citviet Latvijā.
“Tagad ir karš, toreiz tā bija kaigā vara un publiskās vides objekti ir ļoti iedarbīga vara, tāpēc tie izsauc tādas kaislības,” stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības katedras vadītājs, profesors Gļebs Panteļejevs.
Pirms deviņiem gadiem, kad Rīgā pusslepus bija ieradies Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, viņš ne tikai pieminēja 70. gadadienu kopš Rīgas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem. Viņš arī ar pompu atklāja krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim veltītu piemiņas plāksni pie nama Tērbatas ielā. To finansēja Krievijas militārās vēstures biedrība, ko vadīja pats Medinskis. Biedrība dibināta pēc Putina rīkojuma un tās uzdevums pētīt, analizēt un slavināt vēsturiskus varoņus, popularizēt pareizo Krievijas vēsturi.
Šomēnes Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi sešu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu. Plāns likvidēt pieminekļus rakstniekiem Andrejam Upītim, Annai Saksei un Aleksandram Puškinam, zinātniekam Mstislavam Keldišam. Ieteikts arī noņemt piemiņas plāksnes komunistiskās partijas tipogrāfijai un vēsturniekam Jānim Zutim. Padomes lēmumam gan ir konsultatīva nozīme. Gala lēmumu pieņems Rīgas dome ar balsojumu.
Rīgā un visā Latvijā šobrīd diskutējam, kurus pieminekļus nojaukt un kurus atstāt. Bet ilgu laiku neesam paši sev spējuši vai gribējuši nodefinēt, kuriem cilvēkiem būtu nepieciešams uzcelt pieminekļus. Skaidrs, ka Latvijas vēsture ir sarežģīta. Bet tajā ir atrodamas personības, kuras to būtu pelnījušas.
Vairāku atjaunotās Latvijas laikā tapušu pieminekļu autors, kurš bijis iesaistīts arī Konstantīna Čakstes pieminekļa neveiksmīgajā projektā, Gļebs Panteļejevs uzskata, ka Latvijā pēdējos 30 gadus pietrūkusi pilnvērtīga diskusija, kam un kādi pieminekļi būtu jāuzstāda. Jebkurš laiks esot labs, lai diskutētu par to, kuriem pieminekļiem jābūt vietā, tai jābūt sabiedrības diskusijai.
Diskusijas nav bijis, bet tā jāsāk – saka Kultūras ministrs. Kam un kā tas jādara – skaidrības īsti gan vēl nav. Ministraprāt, par to jāspriež sabiedrībai un zinātniekiem.
“Piekrītu, īpašu šajā mirklī, kad atbrīvojamies no Padomju simboliem, jādomā, ko liksim vietā. Tā ir plašāka diskusija sabiedrībā viennozīmīgi, jo tas ir jautājums, kas skar mūs visus,” sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nēgelis uzskata, ka piemineklis nepieciešams pretošanās kustības dalībniekiem jeb “mežabrāļiem”. Valsts Prezidents piedāvā pieminekli celt bijušajam ārlietu ministram Meirovicam un rakstniecei Zentai Mauriņai, kultūras ministrs gleznotājam Vilhemam Purvītim un komponistam Emīlam Dārziņam.
Šo piektdien Latvijā atzīmējām Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Kā mums minēja vēsturnieki, pirms finanšu krīzes 2008.gadā Nacionālo partizānu apvienība, finansiāli palīdzot Aizsardzības ministrijai, aktīvi visā Latvijā izvietoja baltos krustus, pieminot Mežabrāļu pretošanās cīņas. Krīze šo ieceri aprāva un iniciatīva tā arī nav ar tādu pašu jaudu atsākta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
