Tikai divas no astoņām partijām bija pret pievienošanos aliansei. Zviedrijas 349 deputātu parlamentā par pievienošanos NATO balsoja 269 deputāti, 37 bija pret, 43 deputāti nepiedalījās balsojumā.
"Dalība NATO ir labākais veids, kā garantēt Zviedrijas drošību un solidāri dot ieguldījumu visas eiroatlantiskās telpas drošībā," debatēs pirms balsojuma parlamentam sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Tubīass Billstrems.
NATO valstu vidū Somijas un Zviedrijas lūgumus par uzņemšanu aliansē nav apstiprinājušas tikai Turcija un Ungārija.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien lūdza parlamentu balsot par Somijas pieteikumu pievienoties NATO, paužot cerību, ka parlaments ratificēs Somijas pieteikumu dalībai NATO līdz Turcijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām 14. maijā.
Ankaras atbalsts Zviedrijas dalībai NATO būs atkarīgs no Stokholmas atbildes uz Turcijas prasībām, ieskaitot 120 cilvēku, ko Turcija uzskata par "teroristiem", repatriāciju, norādīja Erdogans.
Ungārijā parlamenta balsojums par Somijas pieteikumu pievienoties NATO notiks 27. martā, bet par Zviedrijas pieteikumu tiks lemts vēlāk.
Ja Zviedrijas sarunas ar Turciju par pievienošanos NATO stipri ieilgs, Zviedrija Baltijas jūras reģionā var nonākt salīdzinoši nedrošākā militārā situācijā, pieļauj vairāki Zviedrijas drošības eksperti.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Pagaidām to vēl nav izdarījušas Turcija un Ungārija.
