Ukrainas atjaunošanai nepieciešama palīdzība jau 411 miljardu dolāru apmērā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Turpinoties karadarbībai Ukrainas teritorijā, pēc Pasaules Bankas domām, nepieciešamība pēc finansiālās palīdzības ir ievērojami augusi un sasniegusi jau 411 miljardus dolāru, kas ir teju trīs reizes lielāka summa par Ukrainas 2022. gada iekšzemes kopproduktu.

Novērtējumu kopīgi veikusi Ukrainas valdība, Pasaules Banka, Eiropas Komisija un ANO. Pēdējā šādā ziņojumā pērn septembrī tika aplēsts, ka finansiālās rekonstrukcijas vajadzības sasniedz 349 miljardus dolāru.

Tiek pieļauts, ka Kijiva šogad no partneriem kritiskiem un prioritāriem rekonstrukcijas un atjaunošanas ieguldījumiem prasīs 14 miljardus ASV dolāru. Vislielākā rekonstrukcijas nepieciešamība ir transporta jomā, kam seko mājokļi un enerģijas sektors.

Ukrainas premjers Deniss Šmihals atgādināja, ka zaudējumu apmērs neietver infrastruktūras, mājokļu un uzņēmumu zaudēšanu okupētajās teritorijās.

Bet Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi norādīja, ka situācija Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijā pēc Krievijas šomēnes īstenotā raķešu trieciena, kas atvienoja elektrostaciju no elektrotīkla, "joprojām ir bīstama".

Eiropas lielākajai atomelektrostacijai ir vajadzīga stabila elektroenerģijas padeve, lai darbinātu sūkņus, kas cirkulē ūdeni, lai atdzesētu reaktorus un baseinus, kuros ir kodoldegviela.

Kopš Krievijas 9. martā īstenotā trieciena stacija ir paļāvusies uz vienu rezerves elektropārvades līniju, kas joprojām ir "atvienota un tiek remontēta", sacīja Grosi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka pārrunājis situāciju stacijā ar Japānas premjerministru Fumio Kisidu, kas šonedēļ viesojās Kijivā. Abi apsprieduši, kā atrast efektīvāku mehānismu atomelektrostacijas deokupācijai. Zelenskis izteica cieņu un atzinību Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājam par viņa darbu, tomēr atzinis, ka neviena starptautiskā institūcija nevar atrisināt šo jautājumu.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti