Vienas nakts budžets • IR.lv

Vienas nakts budžets

Pauls Raudseps

2023. gadā Latvijai kārtējo reizi būs lielākais budžets valsts vēsturē. Taču neapmierināto netrūkst

Tik traki sen nebija gājis. Budžeta pieņemšanai veltītā Saeimas plenārsēde sākās trešdien, 8. martā, plkst. 9 no rīta un noslēdzās ceturtdien plkst. 8.58. Pietrūka tikai pāris minūšu līdz apaļai diennaktij, un deputātu ilgsēdēšanas maratons sagrāva iepriekšējo rekordu — 19 stundas un 26 minūtes, kurš tika sasniegts tālajā 2008. gada 11. decembrī. Tolaik valsts atradās bezdibeņa malā. Smagā finanšu krīze lika steidzami grozīt nākamā gada budžetu, lai varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu un izglābt valsti no bankrota.

Šogad koalīcijas pārstāvji ekstremālo darba režīmu skaidroja ar iekavēto budžeta pieņemšanu. «Esam jau marta sākumā,» teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), un «visai sabiedrībai mūsu darba rezultāts ir ļoti vajadzīgs». Taču vienīgā «krīze», ja to vispār tā var saukt, bija pašu politiķu ieilgušās sarunas par valdības izveidošanu, un pat tās nebija tik ārkārtējas. Pašreizējo valdību apstiprināja decembra vidū, bet pirmo Krišjāņa Kariņa (JV) valdību apstiprināja 2019. gada janvāra beigās, un budžetu pieņēma aprīļa sākumā.

Ticamāka šķiet versija, ka koalīcija vienkārši negribēja dot opozīcijai iespēju par budžetu gari izteikties. Par to liecina arī neierasti nepiekāpīgā attieksme pret opozīcijas priekšlikumiem, no kuriem koalīcijas deputāti nevienu pašu neatbalstīja.

Vai tad valdībai būtu, par ko kaunēties? Vai, tāpat kā 2008. gadā, arī tagad bija jāpieņem kādi politiski nepopulāri lēmumi, jāsamazina izdevumi? Nē, tieši otrādi. Kā vairākkārt dzirdēts, budžeta tēriņi 2023. gadā būs lielākie Latvijas valsts vēsturē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu