Panorāma

Pedagogu arodbiedrība aprīļa beigās gatavojas streikam

Panorāma

Stompaku purvā piemin nacionālos partizānus

I. Mūrniece saglabā aizsardzības ministres amatu

Saeimas vairākums noraida opozīcijas rosināto neuzticības izteikšanu Mūrniecei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saeimas vairākums noraidījis Saeimas opozīcijas partiju deputātu rosināto neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība) saistībā ar 220 miljonus eiro vērto iepirkumu pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).

Saeimas vairākums noraida opozīcijas rosināto neuzticības izteikšanu Mūrniecei
00:00 / 03:35
Lejuplādēt

Izteikt neuzticību aizsardzības ministrei rosināja partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei". Deputāti pauda neizpratni, kā samērā mazai firmai "Zītari LZ" izdevies iegūt tiesības nodrošināt loģistikas pakalpojumus pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nākamajos piecos gados. Iepirkums ir 220 miljonus eiro vērts un sākts iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Attīstībai/Par") laikā – 2021. gada oktobrī , bet noslēgts pērnā gada gada 22. decembrī.

Pašlaik šī iepirkuma izmeklēšanā iesaistījusies Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Kritizē kontroles trūkumu ministrijā

Līdzās rosinājumam par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Saeimā skatīts arī pieprasījums Mūrniecei, ko gan pirms tam noraidīja Pieprasījumu komisija. Mūrnieces partijas biedrs Aleksandrs Kiršteins skaidroja, ka iepirkums sākts iepriekšējā ministra laikā.

Savukārt opozīcijas deputāti Saeimas plenārsēdē kritizēja Aizsardzības ministrijas iekšējās kontroles sistēmas. Bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") atgādināja iepirkumu par sapieru lāpstiņām, kas masveidā lūza: "Kas tajā iestādē tur ir mainījies? (..) Aicinu ministri pievērst uzmanību – kas tad notiek jūsu iestādē."

Bažas par minēto iepirkumu ietekmējot arī valsts pārvaldes reputāciju. "Tas viss grauj uzticību valdībai un valsts varai kā tādai," sacīja parlamentāriete Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tāpat deputāti vērsa uzmanību uz to, ka nedrošajā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi ieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā  un tas tiek arī darīts ar būtiskiem ieguldījumiem nozarē. Vairāki deputāti arī norādīja uz plānoto obligāto valsts aizsardzības dienestu, kam arī būs nepieciešami iepirkumi.

Tikmēr Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") uzskata, ka par šo jautājumu vajadzīga parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Prasa vērtēt arī citu amatpersonu atbildību

Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") pauda, ka atbildību par aizdomīgo iepirkumu jānes iepirkuma komisijas dalībniekiem, tajā skaitā komisijas vadītājam Ērikam Ezeriņam, ministres partijas biedram.

"Visdrīzāk, jūs pameta zem tankiem un pat nepateica, ka atbildīgais par šo iepirkuma komisiju ir jūsu partijas biedrs. Nevar būt tā, ka nepazīstami, Saeimas deputātiem nepazīstami cilvēki lemj par 220 vai 330 miljonu eiro iepirkumiem! Un vēl viena lieta - ko šajā laikā darījis Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, kurš visu šo laiku ir amatā?" sacīja Šlesers.

Pēc vēl vairāku deputātu domām, jāvērtē arī valsts sekretāra Jāņa Garisona atbildība.

Esot maz ticams, ka viņš nevarēja zināt par iepirkuma īpatnībām. Līdzīgi izteicās arī koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" deputāte Ieva Brante: "Es pieprasu Mūrnieces kundzei no Saeimas tribīnes apstiprināt, ka pēc šiem pārkāpumiem, kas ir acīmredzami, sekos Garisona un Ezeriņa atstādināšana no amatiem uz pārkāpumu izmeklēšanas laiku. Par tālāko var lemt tiesībsargājošās iestādes, taču politiskai rīcībai ir jābūt šodien."

No Ērika Ezeriņa atbildi par pārmetumiem Latvijas Radio neizdevās iegūt. Savukārt Aizsardzības ministrijas runasvīrs Kaspars Galkins pauda, ka ministrija dienesta pārbaudes laikā par šo lietu plašākus komentārus nesniegs.

Atbildes cer iegūt izmeklēšanā

"Kolēģi, es saprotu, ka jums ir daudz jautājumu. Tādi paši radās arī man," Saeimā sacīja ministre Ināra Mūrniece.

Viņa atgādināja, ka iepirkums notika iepriekšējā ministra laikā, bet noslēdzās dažas dienas pēc viņas stāšanās ministres amatā. "Ja es šajās četrās dienās būtu uzzinājusi informāciju par to, kas tur notika, iespējams, varētu izvērtēt, ko ar šo lietu darīt. (..) Ne ministre, ne valsts sekretārs šo līgumu nav parakstījis," sacīja politiķe.

Ministre atzina, ka iepirkumā nesaprotami veiktas izmaiņas pretendentu kvalifikācijas prasībām un iepirkumu komisija nepārliecinājās, vai uzvarētājam ir plāns, kā nodrošināt loģistikas pakalpojumus. Iepērkot būtisku loģistikas pakalpojumu, tika vērtēta nevis pretendentu pieredze transporta un loģistikā, bet pieredze ēdināšanas jomā. "Kā to izskaidrot? Labs jautājums." Mūrniece cer atbildes saņemt dienesta pārbaudē un tiesībsargājošo iestāžu pārbaudē.

Tāpat viņa sagaida tiesībsargājošo iestāžu izvērtējumu par līguma summu, proti, kādā veidā no sākotnēji plānotajiem 8 miljoniem eiro summa varēja pieaug līdz 220 miljoniem eiro. Vienlaikus politiķe sacīja, ka saņemts tiesībsargājošo iestāžu lūgums nepubliskot detaļas par minēto iepirkumu. Turklāt minēto summu valsts nemaz nevarētu atļauties.

Pārbaudi sākusi arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa. Iepriekš ministrija informāciju sniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Mūrniece arī pauda uzskatu, ka katra amatpersona ir atbildīga par saviem pieņemtajiem vai nepieņemtajiem lēmumiem.

Sākot jautājumu par neuzticības izteikšanu Mūrniecei, vairāki opozīcijas deputāti, kritizējot iepirkumu un kontroli ministrijā, vienlaikus pauda, ka nebalsos par demisiju. Neuzticības izteikšanu atbalstīja 19 deputāti, pret bija 55, bet 14 parlamentārieši balsojumā atturējās.

KONTEKSTS:

Pēc tam, kad publiski kļuva zināms par samērā mazai firmai "Zītari LZ" uzticētās 220 miljonus eiro pārtikas piegādes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), aizsardzības ministre pieprasījusi skaidrojumu par to. Ministre arī uzdevusi pārbaudīt konkursa kvalifikācijas prasības atbilstību līguma mērķim. Ministrijas pārbaudē par iepirkumu konstatēti vairāki pārkāpumi un sākta dienesta pārbaude, bet līgumu ar uzņēmumu nolemts pagaidām nelauzt.

Tikmēr Aizsardzības ministrija plāno veidot iekšējās drošības biroju, kuram cita starpā būs arī operatīvās izziņas tiesības.

Iepirkums sākts iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Latvijas attīstībai") laikā – 2021. gada oktobrī un tika noslēgts 2022. gada 22. decembrī, paziņojumā medijiem norādīja ministrija. Pabriks jebkādu saikni ar konkursu noliedza, norādot, ka nav tajā iesaistījies. 

LETA vēstīja, ka saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai "Latvijas attīstībai" ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017. gadā un 2015. gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai "Gods kalpot Rīgai".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti