Dienas ziņas

Francijā streiku dēļ atkritumu kalni

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Eiroparlaments pauž atbalstu Gruzijai un Moldovai

Eiroparlamentā izskan atbalsts Moldovas un Gruzijas eiropeiskajiem centieniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Parlamentā (EP) debatēs par situāciju Gruzijā un Moldovā un valstu virzīšanos uz Eiropas Savienību (ES) izskanējis tas, ka Gruzijas valdības orientācija ir proeiropeiska "tikai vārdos, nevis darbos", bet attiecībā uz Moldovu izskanēja aicinājumi sākt sarunas par tās iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Taču kopumā deputāti pauduši atbalstu Gruzijai un Moldovai.

Otrdien vēlu vakarā EP debatēja par situāciju Gruzijā un arī Moldovā. Izskanēja plašs atbalsts gruzīnu demonstrācijām, kurās prasīja nepieņemt tā dēvēto "ārvalstu aģentu" likumu. Tas paredzēja šo statusu organizācijām un medijiem, kas saņem finansējumu no ārvalstīm, un atgādināja līdzīgu likumu Krievijā, ko Kremlis izmanto, lai vērstos pret opozīciju. 

Konkrēta rezolūcija par abām valstīm EP gan vēl nav pieņemta.

Gruzijas valdībai pārmet – proeiropeiskā orientācija redzama tikai vārdos

Gan Gruzija, gan Moldova vēlas iestāties ES, bet kandidātvalsts statuss ir tikai Moldovai, jo Gruzijas valdības orientācija ir proeiropeiska "tikai vārdos, nevis darbos", tā norādīja arī deputāti debatēs. 

EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Gruzijas tautai ir jāturpina spiediens, lai panāktu kritiski svarīgas reformas, kas pietuvinās ES kandidātvalsts statusu. Tikai pati Gruzijas tauta var pieprasīt atbildību no valsts. Tikai pati Gruzijas tauta var  izaicināt oligarhu varu."

Kalniete arī sacīja, ka, no Latvijas pieredzes vērtējot, iespēju logs, kas paveras, lai iestātos, piemēram, ES, paveras reti un ne uz ilgu laiku, tāpēc viņa mudināja Gruzijas tautu to izmantot. 

Izskan aicinājumi sākt sarunas par Moldovas iestāšanos ES

Attiecībā uz Moldovu izskanēja aicinājumi sākt sarunas par tās iestāšanos ES pēc iespējas ātrāk, un deputāti arī daudz runāja par Maskavas centieniem destabilizēt situāciju Moldovā.

EP deputāts no Lietuvas Andrjuss Kubiļus atzīmēja: "Lai palīdzētu Moldovai pret Kremļa organizētu agresiju, mums ir jāizmanto visspēcīgākais ģeopolitiskais ierocis – jāsāk sarunas par iestāšanos šogad un jāīsteno ambicioza integrācija. Kremlim jāzina, ka viņš zaudēs abos gadījumos – Ukrainā un Moldovā."

Savukārt eiroparlamentāriete no Īrijas Klēra Deilija pauda: "Es domāju, ka tas ir negods, ka spiežam valstis izvēlēties puses. Kāpēc tām nevar būt labas attiecības ar Krieviju un ar Eiropas Savienību. Tas ir negods, ka sešiem televīzijas kanāliem krievu valodā Moldova atcēlusi raidīšanas licences. Mums jārespektē visu moldāvu tiesības."

Jāpiebilst, ka Īrijas deputātes, kas ir no kreisajiem, viedoklis ir izteikti mazākumā Eiroparlamentā. 

Pēdējā laikā Moldovā vairākkārt notikuši pret valdību vērsti protesti.

Moldovas valdība cenšas veidot ciešāku saikni ar Rietumiem un sadarbojas ar kaimiņos esošo Ukrainu, kas cīnās ar Krievijas agresiju. Moldovai piederošo separātisko Piedņestras apgabalu faktiski kontrolē Krievija, kas tur izvietojusi tā dēvēto miera uzturētāju kontingentu.

Par iespējamiem Krievijas plāniem gāzt Moldovas valdību iepriekš ziņojis arī Baltais nams. ASV pagājušajā nedēļā apsūdzēja Krieviju mēģinājumos destabilizēt Moldovu, lai gāztu tās valdību un nodibinātu prokremlisku režīmu.

Moldovas policija svētdien izjaukusi plānotu operāciju, kuras gaitā bija iecerēts organizēt destabilizējošas darbības un masu nekārtības. Kā vēsta Moldovas policija, ar šiem plāniem saistīti Krievijas specdienesti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti