BALTIJAS MŪZIKAS DIENAS 2023 | Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris | ONE
18. marts, sestdiena - 17:00, 2023

BALTIJAS MŪZIKAS DIENAS 2023 | Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris | ONE

Organizē: Latvijas Komponistu savienība

Mārtiņš CIRCENIS, klarnete

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Guntis KUZMA 

 

Programmā:

Krists Auznieks (1992)
"One" (pirmatskaņojums)

Erki Svens Tīrs (1959)
Klarnetes koncerts "Peregrinus Ecstaticus"

Žibokle Martinaitīte (1973)
"Saudade"

Festivāls „Baltijas Mūzikas dienas” tiks atklāts ar trīs izcilu mūslaiku komponistu skaņdarbiem. Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür) no Igaunijas, Žibokle Martinaitīte (Žibuoklė Martinaitytė) no Lietuvas, Krists Auznieks no Latvijas. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma.

Krists Auznieks ir viens no mūslaiku latviešu spožākajiem skaņrades talantiem, kura līdzšinējos darbus un aroda prasmi apzīmogo izcila izglītība un starptautiski panākumi. Pirmoreiz dzirdēsim viņa kompozīciju One, to Kristam kā sezonas rezidējošajam komponistam pasūtījis LNSO.

Tai līdzās Erki Svena Tīra klarnetes koncerts Peregrinus Ecstaticus, kurā solo partiju spēlēs viens no virtuozākajiem latviešu klarnetistiem Mārtiņš Circenis. Koncertu “Ekstātiskais svētceļnieks” Tīrs saraksta 2012. gadā, tas izpelnās slavinošas recenzijas, kurās izceltas tādas kvalitātes kā “kaislīgs tiešums”, “eksplozīvas kulminācijas” (BBC Music Magazine), “Tīra dabiskās, dinamiskās faktūras, kuras var apbrīnā vērot, un arī ar to ir gana.” (Gramophone)

Izcilā igauņu komponista Tīra mūzika komentārus neprasa, to jau pāris gadu desmitus ar lieliem panākumiem spēlē visur pasaulē. Bet Ņujorkā dzīvojošās lietuviešu komponistes Žibokles Martinaitītes mūzika lielāko atpazīstamību ir ieguvusi tieši pēdējā laikā. Ievērību izpelnījies viņas orķestra mūzikas albums Saudade, kas turpina klausītājus iepazīstināt ar vienlaikus “komplicējošo un valdzinošo Martinaitītes skaņu pasauli” (Gramophone). Martinaitīte cildināta kā “faktūru burve” (WQXR), viņas mūzika ir “enerģijas un spraiguma pārpilna” (Wire). Tajā rodams “valdzinājums un negaidīts skaistums” (American Record Guide). Cēsīs skanēs albuma tituldarbs, kurā ietverta atsauce uz portugāļu valodā rodamo vārdu saudade – daudzslāņainām un dziļu ilgu piesātinātām emocijām. Mēnesi pirms atskaņojuma Cēsīs Saudade trīs vakarus tiks atskaņots arī Ņujorkas filharmonijā.

Krista Auznieka 1.simfonijas tapšanu atbalstījis VKKF.

Par festivālu

Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”. To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams. 

“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

 Nāciet to saklausīt kopā ar mums.

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984. 

 

Organizē: Latvijas Komponistu savienība sadarbībā ar koncertzāli "Cēsis"

Festivālu atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Rīgas Latviešu biedrības nams, Latvijas Radio 3 Klasika