Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Ministrijas savos budžetos atradušas lielāko daļu no veselībai nepieciešamā 163 miljonus lielā finansējuma
Veselības aprūpes finansējums pašlaik nenodrošina Satversmē garantētās tiesības uz veselību, teikts šonedēļ ārstu un pacientu organizāciju publicētajā vēstulē. Tā tapusi pēc tikšanās ar premjeru un finanšu ministru un izskan neuzticība,vai politiķi tiešām atradīs trūkstošo naudu, lai rudenī nebūtu jāslēdz slimnīcas un jāpāriet uz maksas izmeklējumiem. Līdz šīs nedēļas beigām premjers visām ministrijām bija uzdevis pārskatīt izdevumus par labu veselības un izglītības jomām. “Nekā personīga” zināms, ka izdevies atrast lielu daļu – aptuvebi 113 no 163 trim miljoniem, kas veselībai vajadzīgs vēl šogad.
Starp Eiropas valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un iekšzemes kopproduktu Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk. Šai ziņā atpaliekam arī no kaimiņiem. Pēc OECD datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā dod ap pusotru tūkstoti, kamēr Igaunijā un Lietuvā tie jau pārsniedz divus tūkstošus eiro.
“Tehniski mēs varētu nodrošināt to pašu, kas ir Lietuvā, Igaunijā, mums nav mazāk iekārtu, mums nav mazāk slimnīcu gultu, bet mums ir sliktāka piekļuve zālēm, mums ir mazāk kvotu, mums ir mazāka pieeja izmeklējumiem, nevis tāpēc, ka iekārtu nav, bet tāpēc, ka valsts sniegto pakalpojumu skaits ir mazāks par reālo vajadzību.”
Pagājušajā nedēļā Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Pēc tās izplatīta vēstule, kurā politiķi aicināti steidzami meklēt papildu finansējumu, lai iedzīvotāji varētu saņemt medicīnas pakalpojumus līdz gada beigām. Jauno ārstu asociācijas līderis stāsta, ka veidojas vairāku mēnešu garas rindas uz izmeklējumiem un operācijām. Bet politiķi akūti nepieciešamajiem līdzekļiem pretī prasa reformas, kaut nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma, ko tūlītēji nevar atrisināt.
“Premjers un finanšu ministrs patiesībā ļoti labi orientējas, viņi vienkārši par to nerunā, par tiem rādītājiem, kurus mēs savukārt minam. Mums ir liels skaits ar novēršamām nāvēm, faktiski 4 tūkstoš gadā arī pēc SPKC ziņojumiem, kas bija 2021. gadā. Mums ir ļoti zems kvalitatīvi nodzīvoto mūža gadu skaits, mums tas ir apmēram līdz 50, gadiem, piemēram, Zviedrijā salīdzinājumam 70 gadi. Tie visi rādītāji, protams, liecina par to, ka medicīna nav pieejama.”
Slimnīcu vadītāji norāda, ka inflācijas dēļ ar pašreizējo finansējumu ārstniecības iestādes līdz gada beigām pakalpojumus sniegt nevarēs. Jo tarifi neatbilst faktiskajām izmaksām. Trūkst 53 miljonu eiro. Slimnīcas vienojušās, ka, ja vajadzīgos miljonus neatradīs, tās sniegs tikai maksas pakalpojumus. Slimnīcu slēgšana būtu galējais risinājums.
“Šis ir tas finansējums, kas realitātē iztrūkst, lai novadītu šo gadu. [“Nekā personīga”]Tad, ja šos 53 miljonus un 400 000 slimnīcām iedod, rudenī tās nav jāslēdz? Ar atrunām. Jo mēs nezinām, kas mūs sagaida apkures sezonā,” pauda Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins.
[“Nekā personīga”: Kāds ir plāns B, Ko darīsiet, ja slimnīcas rudenī slēgs? “Kariņš”: Man ir plāns A, ka tas nenotiks. Es esmu darbojies politikā vienu, otru gadu , šī nav pirmā situācijā manā atmiņā, kad šāda situācija tiek aprakstīta. Un visi parasti sabiezina visas krāsas. Es nesaku, ka tikai sabiezina krāsas. Es saku, mums nav ko krist panikā, mēs strādājam un mums no valdības puses ir pienākums atrast risinājumu.Un mēs to atradīsim.”
Līdz šai nedēļai premjers bija uzdevis medicīnai trūkstošo finansējumu atrast no pārējo ministriju budžetiem. Vislielākos līdzekļus aptuveni 100 miljonus atvēlējusi ekonomikas ministrija. Atbalsts energoresursu cenu pieaugumam siltās ziemas dēļ viss nav iztērēts un ministrija varēs šo naudu novirzīt veselībai.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatava dalīties par labu veselības aprūpei.
“Mēs atradām 9 miljonus. [“Nekā personīga”: ]Uz kā rēķina? [Sprindžuks] Mums ir programma, kas paredzēta ukraiņu bēgļiem. Tas ko mēs redzam, ka ukraiņu skaits samazinās vai arī tas viņu prasījums pēc kompensācijām samazinās.Līdz ar to tā nauda ir (VARAM ) budžetā, un, visticamāk, neiztērēsies, ja nebūs lieli satricinājumi Ukrainā.”
“Labklājības ministrija ir vēl mazāk nofinansēta kā veselība (skatoties no Eiropas datiem), bet kaut ko mēs atraduši esam. Bet mēs esam ieinteresēti, lai veselības pakalpojumi uzlabojas, jo tad mums ir mazāk izdevumu. Cerams, būs vairāk nekā miljons,” norāda labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
“Mēs runājam par aptuveni viena miljona ietvaru, kas varētu tikt novirzīts,” pauda Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
“Kultūras ministrija noteikti nav naudas ziņā bagātākā ministrija. Tā kā tas atlikums mūsu ministrijā ir ļoti niecīgs. Tas noteikti nebūs tas, kas izglābs medicīnas nozari,” neslēpa kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
“Pagaidām mēs neredzam, uz kā rēķina to darīt. Mēs visu laiku runājam, kā stiprināt iekšējo drošību, es noteikti nevaru kaut ko noņemt policijai, robežsardzei,” sacīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
“Es domāju, mēs saliksim, kas mums ir, ko mēs varētu pārdalīt. Man arī bija jautājumi, kādiem mērķiem, un kādām Veselības ministrijas aktivitātēm ir plāns šos līdzekļus pārdalīt,” pauda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Inflācijas dēļ radīto zaudējumu segšanai veselības nozarei vēl šogad nepieciešami 163 miljoni (163 534 711). Visvairāk naudas vajag slimnīcām, kompensējamajiem medikamentiem, ambulatorajiem izmeklējumiem. Nepieciešams finansēt arī ģimenes ārstu prakses un atvēlēt naudu bērnu zobārstniecībai.
“Nekā personīga” aprēķini liecina, ka visās ministrijām atrastie līdzekļi veido lielāko daļu no trūkstošās summas. Tomēr tā nenosedz pilnīgi visas degošās vajadzības.
“Es no savas puses šoreiz gribētu redzēt skaidru scenāriju. Ja mēs ejam uz tik smagu soli, kā pēc būtības samazinām citu ministriju izdevumus, un nākamajos gados runājam par potenciālu nodokļu palielinājumu, ministrijai ir jāspēj skaidri nodemonstrēt, ka viņi to dara efektīvi un tas sasniedz savu mērķi. Līdzīga mācība mums bija, kad mēs, veidojot budžetu iedevām 30 miljonus vēža ārstēšanai. Ja mēs varētu saprast, kas ar to naudu notika, es īsti stāvot šeit kameras priekšā nevaru pateikt, kas īsti atrisinājās,” pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
“[“Nekā personīga”] Ir bažas, ka tā nauda netika iztērēta tam mērķim, kam tā tika paredzēta? [Valciņa] Attiecībā uz vēzi es tā nevaru teikt. Mums bija onkoloģijas nozares attīstības plāns.Tur bija zāles, diagnostika, skrīnings. Šis plāns bija 100 miljoni. Saņēmām 30 miljonus . Tikai vienu trešo daļu, kas ir vajadzīgs. Kas ir galvenais vēža pacientam? Tas, kas uzlabo dzīvildzi. Tiem, kuri ir slimi jau šobrīd.Un tie, kuri ir slimi vai saslims tuvākajās nedēļās – tā ir diagnostika un zāles,” skaidro Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa.
Pacientu un ārstu organizācijas aizstāv veselības ministriju. Finansējuma pieprasījums ir pamatots ar konkrētiem datiem un esot tikai pacientu interesēs.
“Tas jautājums no politiķiem izskan, pasakiet, kas tad būs, ja mēs to naudiņu iedosim, kas ir pārsteidzoši. Jo veselības ministrijas un NVD to visu rāda – kur ir iztrūkums uz doto brīdi, skaidri var pateikt nebūs datortomogrāfijas, ultrasonogrāfijas.Magnētiskā rezonanse jau šobrīd nav pieejama. Jau tagad ir 5 mēneši un būs 12 mēneši, ja tā noapaļo. No septembra, tā ir diezgan liela realitāte, ka nebūs to medicīnas pakalpojumu. No malas varētu teikt, nu neko, pagaidīsim to septembri un tad jau politiķi paši sapratīs. Tad, kad tas nebūs pieejams katram piektajam, bet visiem iedzīvotājiem, tad varbūt politiķi to sapratīs. Bet tas būtu atklāts nihilisms pret iedzīvotājiem.”
- datortomogrāfija – rindā jāgaida 52 dienas
- ultrasonogrāfija – rindā jāgaida 91 diena
- kodolmagnētiskā rezonanse – rindā jāgaida 156 dienas
Jauno ārstu asociācijas vadītājs norāda, ka vislielāko neizpratni raisa, ka veselības finansējuma jautājums tiek sasaistīts ar politiskajām cīņām. Kaut arī Līga Meņģelsone ir bezpartejiska, viņu darbam veselības ministrijā virzīja Apvienotais saraksts. Tam ar Jauno vienotību ir nesaskaņas jau kopš koalīcijas izveidošanas.
“Man šobrīd ir konkrēti onkoloģija 49 miljoni, kas vēl nav nosegti, vai bērnu zobārstniecība 8 miljoni, kas arī nav atrasti šajā budžetā , ģimenes ārstu stiprināšanai arī nav atrasts finansējums, līdz ar to..”
“Es atvainojos man ir jāpārtrauc. Kad katrs ministrs sēž pie manis privāti kabinetā un saka vienu un to pašu… Es to lietu uzstādu ļoti melni uz balta. Ja mēs gribam kopā strādāt, mums ir visiem jāpieņem vieni noteikumi, neviens nevar uzstāt savas vajadzības pāri visas valsts vajadzībām. Tas ir punkts pirmais. Nevienā jomā mēs vairs nevaram atļauties papildus naudu, ja nenāk reformas. Un, ja kāds nav gatavs reformām, lūdzu, ministrus mani painformēt, atbrīvosim vietu kādam, kurš ir gatavs to darbu darīt,” pauda 2023. gada 28. februārī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš(JV).
“Mēs zinām, ka privātajam sektoram nav pienākuma veikt ierakstus kopējā valsts e veselības sistēmā. Kāpēc jūs nevirzāt, kas tas ir vienots digitāls ieraksts pacienta kartē, kas rāda, pēc kāda algoritma ārsts ir rīkojies?” 16. maijā vaicāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Tas būs nākamais solis,” 16. maijā apliecināja veselības ministre Līga Meņģelsone (JV).
Finanšu ministrs Arvils Ašerādens (JV) 16. maijā Meņģelsonei jautāja, kas viņu kā ministri attur šādu normu likumā virzīt.
Nākamotrdien valdības sēdē paredzēts skatīt veselības ministrijas ziņojumu par slimnīcu tīkla uzlabošanu. Runa ir par reģionālajām slimnīcām un tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem. Veselības ministrijā uzsver- šīs reformas vēl tūlītēju ietaupījumus nedos. Arī kādas slimnīcas slēgšana šobrīd nav plānota.
“Šodien neviens nevar pateikt, kā izskatīsies slimnīcu karte, jautājums ir par profiliem. Skaidrs, ka šīs pārmaiņas nenesīs nekādu finanšu ietaupījumu, jo mums ir jāsamaksā tarifi tādi, cik viņi maksā,” pauda VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Finanšu ministrs Arvils Ašerādens (JV) norādīja, ka tā esot slimnīcu līmeņošana, kas likās ļoti vienkārša lieta, šis dokuments pārsteidz. “Tajā dokumentā atradīsiet visu ko, tikai ne slimnīcu līmeņošanu jautājumu. Tas jau nav nekas jauns. Divus gadus jau tas tiek gatavots. Likās tīri tehnisks lēmums jāpieņem. Tas dokuments ir ļoti bēdīgs,” viņš sacīja.
“Es sagaidu, ka tas , kas jau man bija iesniegts, ka tas būs papildināts, jo man iepriekš iesniedza problēmu sarakstu bez risinājumiem. Es varētu teikt, ka es tikpat labi to varētu izmest pa logu laukā,t as nevienam nav derīgs. Mums ir vajadzīgs risinājums, un es gaidu risinājumu!”
Premjers Krišjānis Kariņš noliedz, ka veselības nozares uzraudzības kritikas pamatā ir politiskās nesaskaņas divu politisko spēku starpā. Valdības sēdē, dienu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, vienlaikus ar slimnīcu tīkla attīstības ziņojumu, tiks skatīts arī jautājums par skolu tīklu. Par to atbildīgā ir premjera partijas ministre Anda Čakša. Šo ziņojumu politiķi publiski nekritizē.
Nākamgad veselības nozarei budžetā jāatrod vēl papildu 310 miljonus. Un arvien atklātāk finanšu ministrs runā par potenciālu nodokļu palielinājumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
