Grieķijas parlamenta vēlēšanās šoreiz pirmo reizi bija samazināts balsošanas vecums – tagad to varēja darīt arī 17 gadu veci jaunieši. Lai gan tiek uzskatīts, ka jaunieši retāk balso par konservatīvajiem, Grieķijā atkal uzvarēja premjerministra vadītā konservatīvā partija "Jaunā demokrātija".
"Jaunā demokrātija" ieguvusi gandrīz 41% balsu, kas ir partijas labākais rezultāts kopš 2007. gada. Otrajā vietā ierindojās kreisā partija "Syriza", kas ieguva 20% balsu. Tik liela balsu atšķirība starp divām vadošajām partijām Grieķijas vēlēšanās nav pieredzēta kopš 1974. gada.
"Šķiet, ka "Syriza" nav izdevies sevi parādīt kā uzticamu opozīciju - cilvēki neuzticas, ka viņi spēs pārvaldīt lietas labāk. Visa viņu vēlēšanu kampaņa bija ne par to, kāpēc viņi ir labi, bet gan par to, kāpēc "Jaunā demokrātija" ir briesmīga," spriež Grieķijas politikas analītiķis Solons Molho.
Premjera partijai labs rezultāts
"Jaunās demokrātijas" rezultāts ir ļoti labs, ņemot vērā, ka kopš atgriešanās pie varas 2019. gadā partijai nācās vadīt valsti cauri Covid-19 pandēmijai, kas pamatīgi iedragāja Grieķijas tūrisma nozari, valsti nopietni skāra arī enerģētiskā krīze, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, bet februārī Grieķija piedzīvoja savā vēsturē traģiskāko dzelzceļa katastrofu, kurā gāja bojā 57 cilvēki.
Premjerministra Micotaka partijas panākuma pamatā varētu būt Grieķijas ekonomiskā stabilitāte, kas ir iegūta pēc maksātnespējas krīzes un ilgstošajiem taupības pasākumiem, kurus valstij prasīja ievērot starptautiskie aizdevēji.
Micotakis svētdien vakarā savā uzvaras runā sacīja, ka Grieķijas pilsoņi viņa valdībai ir piešķīruši spēcīgu mandātu vadīt valsti vēl četrus gadus.
"Cerība uzvarēja pesimismu, un vienotība uzvarēja šķelšanos. Es lepojos. Un es esmu aizkustināts, jūtot atbildības smagumu, ko tik iespaidīgs vēlētāju atbalsts uzliek uz maniem pleciem.
Es apsolu strādāt vēl cītīgāk, lai attaisnotu jūsu uzticību. Rezultāts ir vairāk nekā skaidrs.
Iedzīvotāji vēlas spēcīgu valdību uz četru gadu pilnvaru termiņu un drosmīgākām pārmaiņām, lai mēs varētu ātri samazināt atpalicību, kas mūs joprojām šķir no Eiropas," sacīja Micotakis.
Valdošā partija cer uz absolūto vairākumu
Neraugoties uz lielo atbalstu, "Jaunā demokrātija" ieguva tikai 146 deputātu vietas parlamentā, ar ko nepietiek, lai vienatnē veidotu nākamo valdību.
Lai gan valdošajai partijai nav izdevies izcīnīt absolūto vairākumu, kas tai ļautu nākamo valdību veidot bez koalīcijas partneriem, saskaņā ar jauno vēlēšanu likumu Micotakim ir vēl viena iespēja – jūlijā rīkot otro vēlēšanu kārtu, kas pavērtu "Jaunajai demokrātijai" ceļu uz valdības veidošanu bez citu partiju līdzdalības.
Micotakis jau noraidījis koalīcijas veidošanu un ļāvis noprast, ka otrā vēlēšanu kārta varētu notikt jau jūnijā.
Koalīcijas veidošanas iespējas Micotakim arī bez tā ir visai ierobežotas. Sadarbība ar "Syriza" pat teorētiski nav iespējama, jo tās līderis Aleksis Ciprs visu vēlēšanu kampaņu veidoja, pamatojoties uz asu līdzšinējā premjera un "Jaunās demokrātijas" kritiku.
Alianse ar labējo un kreiso populistu sīkpartijām arī nav iedomājama, turklāt tā, iespējams, nemaz nenodrošinātu absolūto vairākumu. Vienīgā iespēja būtu veidot koalīciju ar PASOK, taču sociālistu līderis Niks Andrulakis līdz šim noraidījis sadarbību ar konservatīvajiem.
Iespējamas jaunas vēlēšanas
Eksperti uzskata, ka Micotakis dos priekšroku vēlēšanu otrajai kārtai.
"Vēlēšanu rezultāti ir nepārprotams tautas mandāts Micotakim" turpināt valdības vadīšanu bez koalīcijas partneriem, sarunā ar privāto televīzijas kanālu "Skai" paziņojis līdzšinējais iekšlietu ministrs Makis Voridis.
Jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā Micotakis uzstāja, ka "Jaunās demokrātijas" mērķis ir saglabāt absolūto vairākumu.
Saskaņā ar Grieķijas konstitūciju valsts prezidentei Katerinai Sakellaropulu ir jāaicina Micotaki izveidot nākamo valdību.
Ja Micotakis trīs dienu laikā nevienosies ar citām parlamentā iekļuvušajām partijām par koalīcijas izveidi, tad prezidentei būs jādod iespēja arī otrās vietas ieguvējai "Syriza" un trešo vietu ieņēmušajai Sociālistu partijai.
Ja arī nevienai no šīm partijām neizdosies izveidot valdību, tad prezidentei būs jāapstiprina pagaidu valdība un jāizsludina jaunas parlamenta vēlēšanas, kas varētu notikt jūnija beigās vai jūlija sākumā.
Var noprast, ka Micotakis cer uz atkārtotām vēlēšanām, jo tās notiks saskaņā ar jauno vēlēšanu likumu, kas paredz piešķirt papildu 50 vietas parlamentā uzvarējušajai partijai. Ņemot vērā svētdienas balsojuma rezultātus, "Jaunā demokrātija" sagaida, ka pēc atkārtotām vēlēšanām tā iegūs absolūto vairākumu parlamentā un tad jau varēs vienatnē veidot valdību.
