KNAB izbeidz «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāku gadu izmeklēšanas ceturtdien, 25. maijā, nolēmis izbeigt vērienīgo pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu par iespējamu divu bijušo valsts amatpersonu un vairāku uzņēmumu pārstāvju iesaisti koruptīvos noziedzīgos nodarījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, liecina KNAB paziņojums medijiem.

KNAB pārstāve Agita Antonāne
00:00 / 00:33
Lejuplādēt

Kriminālprocess tika sākts saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem

  • par SIA 2016. gada iepirkumu un ar šo iepirkumu noslēgto līgumu par zemās grīdas tramvaju piegādi (līguma kopējā summa 62 597 477 eiro);
  • par SIA 2013. gadā izsludināto iepirkuma konkursu un ar šo iepirkumu noslēgto līgumu par trolejbusu piegādi (līguma kopējā summa 131 646 135 eiro);
  • par SIA 2013. gadā izsludināto iepirkuma konkursu un ar šo iepirkumu noslēgto līgumu par autobusu piegādi (līguma kopējā summa 75 808 297 eiro).

Izmeklēšanā KNAB ieguva un pārbaudīja informāciju, kas norādīja uz fizisku personu atbalstu naudas atmazgāšanai un finanšu līdzekļu patiesās izcelsmes slēpšanai, informēja birojs.

KNAB norādīja, ka izmeklēšanā pielietoja visus starptautiskās sadarbības mehānismus informācijas iegūšanai – piesaistīja Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ekspertus, izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu ar Čehijas tiesībsargājošām iestādēm un aktīvi sadarbojās ar Polijas izmeklēšanas iestādēm.

Tāpat KNAB kopumā nosūtīja 22 tiesiskās palīdzības lūgumus un Eiropas izmeklēšanas rīkojumus uz 12 valstīm. Pieprasītās ziņas bija viens no svarīgākajiem informācijas avotiem, lai varētu sekmīgi noslēgt pirmstiesas izmeklēšanu.

Taču vairums ārvalstu institūciju bija kūtras vai formālas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildē, "pierādījumu iegūšanas iespējamība tika kavēta vai pilnībā izslēgta", skaidroja KNAB.

Rezultātā KNAB neizdevās iegūt pietiekamus pierādījumus kriminālprocesā iesaistīto personu saukšanai pie kriminālatbildības.

Kriminālprocesa likums paredz, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tāpēc KNAB ar Ģenerālprokuratūras prokurora piekrišanu nolēma kriminālprocesu izbeigt.

KNAB norāda, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija kalpojusi par pamatu četru citu KNAB kriminālprocesu uzsākšanai, no kuriem trīs noslēgušies ar ierosinājumiem uzsākt kriminālvajāšanu.

Tāpat KNAB iegūto informāciju pārsūtījis atbilstoši kompetencei izvērtēšanai Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Eiropas Prokuratūrai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

Šajā lietā bija iesaistīts bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons, uzņēmējs Edgars Teterovskis, viņa dzīvesbiedre un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes locekle Elīna Kokina.

Lietā bija iesaistīti arī ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks un bijušais "Rīgas satiksme" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, taču viņi jau devušies mūžībā.

Aizturēšanas un apcietināšanas šajā lietā norisinājās 2018. gada nogalē. Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs bija 870 000 eiro.

No KNAB iepriekš informētā par "Rīgas satiksmes" kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka, iespējams, Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas, iespējams, nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā iespējamās kukuļu summas veidoja procenti no kopējās noslēgtā līguma summas.

TV3 raidījumā "Nekā personīga" iepriekš apgalvots, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5–7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5–20 miljoni eiro.

Par šiem darījumiem izmeklēšana notika arī Polijā un Čehijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti