Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Smiltēns centies kavēt ZZS nokļūšanu koalīcijā, ASV vēstniekam stāstot par Lemberga ietekmi prezidenta vēlēšanās, liecina "Nekā personīga" neoficiāla informācija
Otras lielākās Saeimas frakcijas ZZS atdotās balsis par Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatā ir nozīmīgs pagrieziena punkts, kas ietekmēs koalīcijas nākotni. Jo tieši ZZS noteica, kurš un kā kļuva par nākamo Valsts pirmo personu. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka par savu amatu saglabāšanu līdz 31. maijam aizkulisēs cīnījās arī “Apvienotā saraksta” viens no līderiem, Latvijas starptautiskajiem partneriem stāstot par ASV sankciju sarakstā esošā Aivara Lemberga ietekmi uz vēlēšanām.
Vēlēšanu rīts sākās agri. Divu vēl neizlēmušo Saeimas frakciju deputāti tikās ar partijas smagsvariem, lai izlemtu, vai atbalstīt kādu no trim prezidenta kandidātiem un kuru. Uz Saeimas ZZS frakciju 8 no rīta bija izsaukti politiskā spēka pilsētu un novadu domes priekšsēdētāji. Viņu vidū arī pieredzējušais Jelgavas mērs.
“Jāpaskatās, kas te notiksies. [“Nekā personīga”]: Esat uzaicināts, lai lemtu par prezidentiem? Mēs padomāsim, paskatīsimies, kādi viedokļi, kāds skatījums. [“Nekā personīga”]: Kas izšķirs to Komanda, kas nākošajā cēlienā strādā. “[Nekā personīga”]: Ar to jūs domājat koalīciju? Ar to es domāju visu kopā.”
ZZS savu izvēli par labu kādam no Valsts prezidenta kandidātiem iepriekš neatklāja. Un intrigu, vai ar savām 16 balsīm atbalstīs Uldi Pīlēnu vai Edgaru Rinkēviču, spēja noturēt līdz pēdējam. Taču smagsvaru klātbūtne skaidri signalizēja – lēmums ir pieņemts un tam piekrīt arī politiski svarīgie spēlētāji reģionos.
“Mums kaut kas jānolemj. [“Nekā personīga”]: Uzaiciniet mūs iekšā. Tā nevar, tas nebūtu interesanti. [“Nekā personīga:] Vēl neesat izlēmuši? Nē, tūliņ būs.”
“[“Nekā personīga”]: Ar kādām sajūtām nākat? Ar labām. [“Nekā personīga”]: Nav tāds satraukums, saprotot, ka divas frakcijas tikai tagad lemj kam atdos savas balsis. Sacensība ir sacensība. Jārēķinās, ka tu vari vinnēt un vari arī zaudēt. Motīvi, kāpēc tās to nedara, man nav līdz galam saprotami, bet tā ir demokrātija,” sacīja uzņēmējs, Valsts prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns.
Arī Nacionālā apvienība rīta agrumā sprieda, kāda būs viņu taktika. Iepriekš kuluāros izskanēja, ka frakcijai varētu būt brīvais balsojums, tomēr vēlēšanu rītā tā izšķīrās nebalsot ne par vienu no kandidātiem.
“Neesam nevienam gatavi dot uzticības kredītu.”
Pirms balsojuma apspriedās arī partijas “Stabilitātei!” un “Latvija Pirmajā vietā” līderi.
[“Nekā personīga”]: Rosļikova kungs, ko jūs darījāt pie Šlesera? Katru rītu mēs draudzīgi satiekamies, lai izdzertu kafiju. Tā ir tāda mums jau tradīcija. [“Nekā personīga”: Arī prezidenta vēlēšanu dienā? Mums katra diena ir kā svētki un prezidenta vēlēšanas. Mēs dzeram kafiju un komunicējamies. Esam izlēmuši sen sen atpakaļ. Starp trim pretendentiem nav tāda cilvēka, par kuru mēs būtu gatavi balsot. [“Nekā personīga”]: Tātad jūsu balsis nebūs ne par vienu? Tieši tā, ne par vienu.”
Tālākajos dienas notikumos piepildījās prognozes, ka nākamo Valsts prezidentu ievēlēs ar divu opozīcijas partiju- ZZS un Progresīvo balsīm. Jau pirmajā balsošanas kārtā ZZS deputāti atbalstīja Rinkēviča kandidatūru. Galvenais arguments – Ārējā apdraudējuma apstākļos Latvijai viņš esot vispiemērotākais prezidents. ZZS kopā ar Jauno vienotību Rinkēvičam deva 42 balsis, bet ar to vēl bija par maz.
Balsošanas rezultāts, otrajā vēlēšanu kārtā neviens no VP amata kandidātiem nav ievēlēts, līdz ar ko , ir rīkojama 3 vēlēšanu kārta
Kad no cīņas izstājās “Progresīvo ” kandidāte Elīnai Pinto, šai partijai pirms trešā balsojuma bija vajadzīga pavisam īsa apspriešanās. Jo, kuram no diviem kandidātiem atdod savas 10 balsis, Progresīvie bija vienojušies jau iepriekš.
“Abi kandidāti pārstāv ģeopolitisko orientāciju, kas “Progresīvajiem” ir pieņemama, bet Rinkēviča kungs tomēr pārstāv arī šīs te cilvēktiesību vērtības.”
Edgars Rinkēvičs par 52, pret 35 , par prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs, aplausi.
“Mīļie draugi, visiem Saeimas deputātiem par dāvāto uzticību. Es gribu teikt paldies , kas mani atbalstīja un paldies arī tiem, kas neatbalstīja.”
Es gribu no savas puses solīt to, ka es no savas puses darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša. Lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka, un pilnīgi noteikti esmu gatavs ciešai sadarbībai gan ar Saeimu, gan ar valdību.
Par uzņēmēju Uldi Pīlēnu balsoja viņa “Apvienotā saraksta” frakcija, kā arī partija “Latvija pirmajā vietā”. Tās līderis Ainārs Šlesers vēl pirms gala iznākuma apsveica “Jauno Vienotību” un uzvēra, ka “Apvienotais saraksts” neko nedarīja, lai nodrošinātu atbalstu savam kandidātam.
“Uldis Pīlēns bija tas, kas izveidoja “Apvienoto sarakstu”. Un ir sanācis tā, ka tieši “Apvienotais saraksts” ir viņu nodevis. Ar savu bezdarbību. Un visas tās runas, par to, ka šī ir iespējamā labākā valdība, diemžēl šīs valdība drīz vairs nebūs. Un skaidrs, ka šīsdienas balsojums iezīmēs arī jaunas koalīcija izveidi. Un visbeidzot, es gribu izmantot iespēju, kamēr vēl nav sākusies amatu pārdale, palūgt Smiltēna kungam autogrāfu, ņemot vērā, hokeja aprindās jūs tagad esat populārs. Es vēlāk atnākšu, paldies jums Smiltēna kungs.”
Smiltēns tomēr centās izmantot savas politiskās sviras. “‘Nekā personīga’ neoficiāli zināms, ka Saeimas spīkers tikšanās laikā ar ASV vēstnieku stāstījis, ka nākamo Valsts prezidentu plānojot ievēlēt ar ZZS atbalstu, kas ir saistīts ar ASV sankciju sarakstā esošo Aivaru Lembergu. Un tas neesot pieļaujams.
“[“Nekā personīga”]: Vai ar ASV vēstnieku ir runāts arī par Valsts prezidenta vēlēšanām? Protams, ka katru prezidentu interesē prezidenta vēlēšanas. Protams, visi vēstnieki interesējas, kāds varētu būt šis te prezidenta vēlēšanu iznākums. Un es teikšu vairāk. Vēstnieku galvenā interese ir nevis par prezidenta vēlēšanu iznākumu, bet par potenciālo valdības maiņu.”
Veidojot šo valdību, tieši Lembergs bija iemesls, lai ZZS neņemtu koalīcijā. Spriedums tiesvedībā, kurā Ventspils eksmērs apsūdzēts korupcijā, otrajā instancē gaidāms rudenī un garās tiesvedības dēļ maz ticams, ka Lembergu gaida ilgi gadi cietumā. Bet Lemberga ietekmi smagi skārušas ASV noteiktās sankcijas. Viņa izņemšana no tā dēvētā Magņicka saraksta varētu būt panākama vien sarežģītu un ilgu diplomātisko pūliņu rezultātā, kas nav ZZS spēkos.
Ja premjers Krišjānis Kariņš vēl pirms pusgada atteicās pat iet uz Saeimas priekšvēlēšanu debatēm, ja tajās piedalīsies Aivars Lembergs, šobrīd šīs Jaunās Vienotības novilktās sarkanās līnijas nav vairs tik kritisks šķērslis sarunās par ZZS iespējamu nonākšanu valdībā.
[“Nekā personīga”]: Mans jautājums par sarkanajām līnijām. Tās ir dzēstas? Es koncentrējos uz atbalstu Rinkēvičam. Es ņemu par labu atbalstu, kāds ir.”
Jau vēlēšanu dienā, ierodoties Saeimā sveikt savas partijas virzīto un jaunievēlēto Valsts prezidentu, premjers žurnālistiem apstiprināja, ka izmaiņas valdībā būs. Taču tas nenozīmēšot, ka “Jaunā Vienotība” plāno vienu koalīciju, kurā ir “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība ar 54 balsīm, nomainīt pret citu, vēl mazāku koalīciju – kur “Jaunajai Vienotībai” kopā ar ZZS un “Progresīvajiem”, būtu vien 52 divas balsis. Premjera Krišjāņa Kariņa mērķis esot izveidot plašāku koalīciju, par ko viņš jau ir runājis valdības veidošanas laikā.
“Šīs prezidenta vēlēšanas ir parādījušas, šķietami neiespējamo – ka ZZS var atgriezties pie sarunu galda ar “Jauno Vienotību” un vienoties patiešām par valstiski stratēģiskām lietām. Un prezidents neapšaubāmi tāda ir. Tas parādīja mūsu spēju strādāt pie atbildīgiem jautājumiem kopā. Tā nebija pirmā reize un šajā parlamentā nebūs arī pēdējā.”
“ZZS no Lemberga nekad nav norobežojusies un nerobežosies. Mēs esam slēguši līgumu ar partiju “Latvijai un Ventspilij” šis līgums ir spēkā. Kā uz to reaģē un skatās šeit partneri Saeimā- plašā mērogā, ne tikai koalīcijā- nu, tā ir viņu izvēle. Viņiem jāizlemj,” sacīja Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS).
Iepriekš “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības vadība bija stingri teikusi, ka partijas nestrādās valdībā kopā ar ZZS un “Progresīvajiem”. Prezidenta ievēlēšanas dienā partiju biedriem šai jautājumā viedokļi būtiski nebija mainījušies.
[“Nekā personīga”]: Jūsu prognozes, tas maksās kādu amatu? Jums šo jautājumu vajadzētu uzdot ZZS. Es diemžēl neesmu bijis tajās sarunās klāt. Bet tāda laba sajūta par šīm te aizkulišu sarunām pie esošas koalīcijas man nav.”
“Mēs nesaredzam, ka mēs varētu darboties paplašinātā koalīcijā. Kur varētu būt ZZS faktiski Lemberga uzturēts veidojums, kas joprojām ir sankcionēta persona. Otrkārt, par Progresīvajiem (lai arī esmu kopā strādājis 6 mēnešus Saeimā), mana tēze par leduslāčiem un pingvīniem tā nav nekur pazudusi, mūsu ideoloģiskās atšķirības ir ļoti būtiskas un tas arī būtu pretrunā mūsu vēlētājiem dotajiem solījumiem. Ja mēs negājām novembrī,situācija nav mainījusies arī maija mēnesī,” sacīja Saeimas deputāts Rihards Kols (“Nacionālā apvienība”).
“Mēs turpināsim strādāt. Ja nevarēs, vai būs jānorēķinās par atbalstu prezidentam, tad visticamāk koalīcija varētu būt cita,” sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
“[“Nekā personīga”]: Jūsu vērtējums koalīcijas stabilitātei šobrīd? Koalīcija strādā. [“Nekā personīga”]: Vai tā ir stabila? Koalīcija strādā šobrīd.”
“Es nekādas izmaiņas tuvākajā laikā neredzu. Lai kādas arī šeit runas klīstu. Protams, pastāv iespēja, ka es varu kļūdīties. Bet es neprognozēju tik drūmu nākotni, kā jūs varbūt šobrīd iezīmējat. Saku paldies!’ sacīja “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Patlaban neapskaužamākajā situācijā nonācis “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība, jo viņi līdz šim bija ieguvuši lielāku ietekmi, nekā balsu skaits Saeimā ļautu. Šobrīd viņi kļuvuši aizvietojami. Apvienotajam sarakstam būtu jāzaudē Saeimas priekšsēdētāja amats un trīs ministri valdībā.
[“Nekā personīga”: Neuzskatāt to par apdraudējumu? Nē, pagaidām es uzskatu, ka nē. Jautājums, protams, paliek, par kādu cenu ZZS nobalsoja.”
ZZS, atbalstot “Jaunās Vienotības” prezidenta amata kandidātu, uzskatāma par vislielāko ieguvēju. Tā atgriezusies pie koalīcijas sarunu galda, un tuvinās nokļūšanai valdībā, kur ne vienu reizi vien tā jau ir veidojusi kodolu kopā ar “Jauno vienotību”. Neoficiāli tiek minēts, ka ZZS varētu tik pat 4 ministrijas- labklājības, VARAM, ekonomikas un zemkopības. ZZS arī paveras iespēja runāt par iespējamu sankciju mīkstināšanu Aivaram Lembergam.
Ieguvumi saskatāmi arī “Progresīvajiem”. Partija ne tikai kāpinājusi savu popularitāti ar savu kandidāti prezidenta vēlēšanās, bet ir panākusi, ka vairākus no viņu politiskās dienaskārtības jautājumiem ar augstu varbūtību varētu pieņemt vēl šajā Saeimā. Kuluāros “Progresīvajiem” min pat trīs ministriju vadību, tai skaitā kultūras.
“Jauno Vienotību” šobrīd dēvē par profesionālāko kombinatori, un tā ir panākusi visu, ko iecerējusi. Neoficiāli min, ka premjers Kariņš varētu vadīt ārlietu ministriju, valdības grožus atdodot partijas vadītājam Arvilam Ašeradenam. Tomēr politiskā vēsturē rāda, ka brīdī, kad iegūtas visas varas sviras, sākas nenovēršams ceļš uz to zaudēšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
