Steidz būvēt Sēlijas militāro poligonu; sākotnējie ieguldījumi – ap 38 miljoniem

Ideja par Sēlijas militāro poligonu nav jauna. Valdība jau pagājušajā gadā konceptuāli atbalstīja šādas karavīru mācību vietas izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novada teritorijā, savukārt pērn rudenī notika sabiedriskā apspriešana par šo projektu.

Tolaik vietējiem domas dalījās – bažas par īpašumu atsavināšanu un blakus esošo vērtības krišanos, troksni, piesārņojumu, medībām, vienlaikus arī daudz atbalsta balsu, sagaidot grūdienu reģiona attīstībā.

Valdība apņēmības pilna projektu īstenot. Ministru kabinets otrdien atbalstīja nacionālo interešu objekta statusu poligonam. Tas atvieglo dažādas procedūras, piemēram, ļauj sākt darbus bez īpašnieka piekrišanas sabiedrības vajadzībām atsavināmā zemē.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka šis projekts ir būtisks sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijā un Ādažu bāze kļuvusi par šauru: “Ir ārkārtīgi būtiski, lai mēs paātrinātā kārtā veidotu jauno Sēlijas poligonu. Tur būs poligons, kas ir divas reizes lielāks par Ādažu poligonu. Jā, tur notiek mācības, bet, kā saka militārie speciālisti, tanki gandrīz rīvējas ar pleciem.”

Šī būšot lielākā karavīru treniņvietā visā Baltijas reģionā. “Šī poligona attīstība būtiski stiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas. Arī mūsu partneru interesi un klātbūtni,” saka premjers Krišjānis Kariņš (JV).

“Jo vairāk Latvijā būs NATO spēku karavīru, dažādu valstu karavīru, jo lielāks ir atturēšanas elements visiem mūsu nedraugiem,” norāda Mūrniece.

Poligona attīstības pirmajā kārtā plānots ieguldīt aptuveni 38 miljonus eiro un to pabeigt līdz 2025. gada nogalei. Savukārt turpmākajās kārtās iecerēts piesaistīt arī sabiedroto finansējumu.

Valdības šodienas lēmums gan nav galīgais. Te runa par likumprojektu, kas nozīmē, ka dokumenti tālāk ceļos uz Saeimu un savs vārds par tiem būs jāsaka arī deputātiem.