«Esmu lepna, ka strādāju Olaines 1. vidusskolā,» saka Viktorija. Mūsu intervijai viņa sarunājusi vietu, kurā jūtas kā mājās, — skolas bibliotēku. Foto — Arita Strode-Kļaviņa.
Pirms kara ukrainiete Viktorija Korola sapņoja kļūt par skolotāju, un tieši Latvijā pavērās iespēja piepildīt šo sapni — viņa sāk strādāt par angļu valodas skolotāju
Šovasar, ieraugot Olaines rotaļu pilsētiņā Viktoriju Korolu, bērni priecīgi uzsauca: «Skolotāj, skolotāj, labdien!» Viktorija smaidot atņēma labdienu. Pēc vairāk nekā 14 mēnešu intensīva darba un mācībām viņa piedzīvoja pirmās dienas, kad, aizvedusi abas meitas — Karolīnu (7) un Veroniku (4) — uz rotaļu pilsētiņu, varēja apsēsties uz sola un vienkārši iedzert kafiju. Mierīgi malkot, nestresojot par to, kas vēl jāizdara. Un vienā no šādām dienām viņu atpazina bērni, kas mācās Olaines 1. vidusskolā, tajā pašā, kurā Viktorija kopš pagājušā gada aprīļa strādāja par pedagoga palīdzi. Viņi parunāja par šo, par to, un drīz jau atskanēja: «Skolotāj, skolotāj, kad varēsim aiziet pie jums ciemos?» Viktorija tikai smējusies, nezinot, ka drīz pienāks diena, kad viņas dzīvoklis patiešām būs bērnu pilns.
