Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Tiesvedībai ar izpilddirektora juridisko padomnieku Knoku Rīgas dome algo ārpakalpojuma juristus par 19 500 eiro
Viens no centrālajiem cilvēkiem, kurš pagājušajā vasarā izmeklēja nesaimniecisko rīcību Rīgas domes Satiksmes departamentā, Māris Knoks amatu zaudēja. Kā oficiālo iemeslu Rīgas dome minēja funkciju pārklāšanos. Tomēr Knoks tajā saskatīja politisko atriebību un vērsās tiesā. Pašvaldība tiesvedībai ar Knoku piesaistījusi dārgus advokātus, kaut likums šādās situācijās runā par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Jo domei pašai ir jurists, kura pienākumos ir darba strīdu risināšana.
Tiesvedībai ar Māri Knoku Rīgas dome (RD) noalgojusi dārgus juristus no malas. Lai atrisinātu darba strīdu, advokātu honorāriem dome tērē iespaidīgu nodokļu maksātāju naudu, bet koalīcijas deputāti pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu tajā nesaskata.
Rīgas izpilddirektora juridiskajam padomniekam Mārim Knokam tiesā pretī stājas gan pašvaldības juriste, gan domes ārpakalpojumā piesaistīti papildspēki. Strīdus izskatīšanai dome slēgusi līgumu ar Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroju un biroju “Rasnačs”. Privāto advokātu uzdevums – sniegt juridiskos pakalpojumus un pārstāvēt Rīgas pašvaldības intereses tiesā pret Knoku. Līguma summa 19 tūkstoši 500 eiro (bez PVN).
Knokam darbu uzteica gada beigās. To pamatoja ar reorganizāciju un funkciju dublēšanos. Knoks to vērtēja citādi. Viņš izmeklējis izšķērdību dārgi asfaltēto ielu skandālā, par to ilgus gadus atbildējusi “Jaunā Vienotība” un Vilnim Ķirsim (JV) kļūstot par mēru, Knoks esot kļuvis vadībai neērts.
“Tas lēmums ir politiskā atriebība par izrādīto drosmi vai par pienākumu izpildi, ko es veicu, izmeklējot disciplinārlietu pret Satiksmes departamenta darbiniekiem. Ka attiecībā uz mani šāds lēmums tiks pieņemts – izpilddirektors Jānis Lange to vairākas reizes norādīja, ka tāds spiediens viņam tiek izdarīts no Rīgas domes priekšsēdētāja puses. Un beigās, varēja saprast, viņš šo spiedienu nav izturējis un ir pakļāvies šim spiedienam.”
“NP: Vai jūs izdarījāt tiešu spiedienu uz izpilddirektoru Langi, lai viņš Knoku atlaistu?
Langes kungs tomēr ir pastāvīgs cilvēks, viņš pats pieņem lēmumus. Mans uzskats var nesakrist ar viņa, ar kadru politiku nodarbojas viņš. ”
Līgumu ar advokātiem, kuriem jāpārstāv pašvaldības intereses tiesā pret Knoku, dome slēdza šī gada 15. februārī. Kaut RD Cilvēkresursu pārvaldē strādā galvenais jurists, kura pienākumos ir darba strīdu risināšana tiesā, esot prasīts papildu atbalsts, un izpilddirektors Jānis Lange tam piekritis.
Nepilnu mēnesi vēlāk žurnālisti uzdeva jautājumus par šo tēriņu lietderību Rīgas mēram Vilnim Ķirsim. Viņš apgalvoja, ka par juristu piesaistīšanu no malas lietā pret Knoku nav zinājis.
“Žurnālists: Šī tik svarīga lieta, ka tur ir jāalgo pieredzējuši, cienījami un arī labi apmaksājami advokāti. Pašai pašvaldībai tātad nav tādu juristu? Cik tas izmaksā no nodokļu maksātāju naudas?
Ķirsis: Man tā kā nav informācijas, ka tiktu ārēji juristi piesaistīti.
Žurnālists: Mums ir tāda informācija.
Ķirsis: Nu, man nav. Tiesā noteikti pārstāvēs domes pārstāvji, ja.”
“Ķirsis: Es pirms kādām divām nedēļām runāju ar Langi, viņš man neko neteica, ka tas ir saistīts ar pārstāvniecību tiesā, bet tas ir saistīts ar priekšizpēti.
Žurnālists: Tad Lange jums meloja?
Ķirsis: Es viņam uzprasīšu.”
Eksmēra Mārtiņa Staķa (P) laikā darbā pieņemto Māri Knoku atbrīvoja, ievērojot Rīgas mēra Viļņa Ķirša uzdevumu par optimizāciju un līdzekļu taupīšanu. Štatu samazināšana gan skāra tikai divus no 300 darbiniekiem.
Līdz pagājušajam gadam Knoks bija vienīgais jurists Centrālajā administrācijā, kurš veica disciplināratbildības izvērtēšanu, un vienīgais, kurš pārstāvēja pašvaldību tiesā šajos procesos. Astoņās lietās pret bijušo Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko un kādreizējo Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, kurus atstādināja par rupjiem pārkāpumiem, uz tiesu kā domes pārstāvis gāja Knoks viens pats.
“NP: 19 tūkstoši pašvaldības līdzekļus ir pareizi tērēt, lai pareizi atlaistu Knoku?
Tātad dome drīkst ārpakalpojumā piesaistīt juristus sarežģītos gadījumos.
NP: Knoka kungs jums savulaik palīdzēja tikt vaļā no Reinbaha, netērējot lielus līdzekļus.
Tur acīmredzot nebija tik sarežģīts šis gadījums…”
“Es uzskatu, ka tā ir pašvaldības kārtējā līdzekļu izšķērdēšana. Ja mēs, lai atbrīvotos no darbinieka, kurš ir godprātīgi pildījis savu darba pienākumu, tērējam 20 tūkstošus no Rīgas iedzīvotāju makiem, manuprāt, tā ir izšķērdība.”
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka pašvaldībai aizliegts slēgt līgumu jautājumos, kas ietilpst iestādes darbinieku pienākumos. Izņēmums ir gadījumi, kad jāveic padziļināta ekspertīze kādā specifiskā jautājumā. Atlaišana reorganizācijas rezultātā parasti ir ikdienišķa prakse publiskās iestādēs, uzsver Valsts kontrolieris.
“Pirmais un galvenais jautājums, kas šajā gadījumā ir jāprasa Rīgas domei: kāds ir šis specifiskais gadījums? Kāpēc ir vajadzīga ekspertīze no malas? Un, ja mēs runājam par jautājumu, par ko šeit ir runa, par to, ka tas ir darba strīds, vai tiešām darba strīda gadījumā tā specifika ir tik ļoti būtiska, ka domes pašas rīcībā, domes juristu rīcībā nav nepieciešamās kapacitātes, lai gan veiktu nepieciešamo izpēti, gan lai pārstāvētu domi tiesā?”
“NP: Kas noteica, ka šī lieta ir sarežģīta un specifiska?
Ņemot vērā Knoka kunga iepriekšējo pieredzi, ņemot vērā arī to, ka viņš savā pieteikumā pret Rīgas pašvaldību ir pateicis, ka Rīgas pašvaldība pret viņu īsteno gan mobingu, gan nenodrošina viņam vienlīdzīgus apstākļus, gan pazemo, gan ir nodarījis morālo kaitējumu, tad attiecīgi ir piemērots šis tiesas pagaidu aizsardzības līdzeklis, jā, mēs redzam, ka šī lieta ir sarežģītāka nekā standarta lieta.”
Kaut par pašvaldības līdzekļiem atbild domes deputāti, koalīcijas partneri līgumu nav lasījuši un juristu algošanu par līdzekļu izšķērdēšanu neuzskata.
“NP: Sakiet, tad, kad Langes kungs uzskatīja, ka optimizācijas nolūkos ir jāatbrīvojas no Māra Knoka, sava vienīgā juridiskā padomnieka, jūs uzskatījāt to par pareizu soli?
Tātad tāds bija izpilddirektora priekšlikums un skatījums uz šo situāciju, ka šīm funkcijām nav jādublējas.
NP: Tad izrādījās, ka viņš ir kļūdījies, jo viņam ārpakalpojumā jāpiesaista vesela virkne juristu?
To mēs vērtēsim.
NP: Kad?
Droši vien tad, kad šīs te tiesvedības “uzņems savu gaitu” vai arī būs jau kādas pirmās instances lēmums.”
“Jebkurā gadījumā jebkurai atlaišanai droši vien ir kaut kāds politisks pamats. Viņš (Knoks) tika zināmā mērā pieņemts kā politisks darbinieks, un jaunā politiskā vadība ir vēlējusies šīs attiecības pabeigt.
NP: Jūs teiktu, ka no viņa atbrīvojās pamatā politisku motīvu dēļ?
Es domāju, ka jā.”
Tiesa piemērojusi Mārim Knokam pagaidu aizsardzības līdzekli, liedzot darba devējam viņu atbrīvot no amata vai pārcelt citā amatā, kamēr lieta tiesā nebūs izskatīta līdz galam. Bet darba devējs nolēmis Knokam piemērot apmaksātu dīkstāvi.
Izpilddirektors Jānis Lange saka, ka šī nav unikāla prakse, advokātus dome no malas piesaistījusi arī pirms četriem gadiem. Viņš atsaucas uz tiesvedībām, kas sākās pagaidu administrācijas laikā, kad Māris Knoks vēl domē nestrādāja.
Tiesvedība ar bijušo Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītāju Ēriku Zēģeli un bijušo būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu pašvaldībai izmaksājušas vairākas reizes lielāku summu nekā patlaban noslēgtais līgums ar advokātiem tiesvedībā pret Knoku. Vienā no tām juridisko palīdzību arī sniedza Kārkliņa biroja advokāts.Vai domes tiesvedības izmaksas pret Knoku arī pieaugs, izpilddirektors nevarot atbildēt.
“NP: Tad jūs neizslēdzat, ka šīs tiesvedības izmaksas var arī pieaugt?
Pirmsšķietami es uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo tiesvedība vēl tikai sākusies, pēc būtības lietas vēl nav skatīta. Mēs zinām, ka tiesā ir sacensības princips, es nezinu, kāda būs šīs gaita, es nevērtēju par zemu Knoka kunga juridiskās zināšanas, ņemot vērā visas šīs lietas, par kurām viņš apsūdz – par kompleksu darba tiesību pārkāpumu, tad es nezinu, kā tas beigsies.”
Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojam ar domi ir līgums par 200 tūkstošiem eiro uz diviem gadiem. Vispārīgā vienošanās paredz juridisko palīdzību konkurences tiesību, azartspēļu, komercdarbības atbalsta tiesību jomā. Rīgas domes Konkursā Kārkliņa birojs bija vienīgais pretendents.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
