Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Prokuratūra jau otro reizi atceļ KNAB lēmumu neizmeklēt Jelgavas klīnikas nonākšanu privātās rokās
Šopavasar beidzies termiņš līgumam, kas pirms 20 gadiem Jelgavas novada slimnīcu nodeva privātās rokās ar pašvaldībai neizdevīgiem nosacījumiem. Strīds par to, ko ar klīniku darīt tālāk, izjaukuši domes koalīciju. Savukārt to, kā šāds līgums varēja tapt un kāpēc to nelauza ātrāk, prokuratūra jau trešo reizi uzdevusi izvērtēt KNAB.
“Nekā personīga” jau stāstīja, ka pirms pusotra gada Jelgavas novada domes deputāti pēkšņi atklāja, ka bijusī Jelgavas rajona slimnīca jau sen nodota privātam uzņēmumam, un pašvaldība par to vēl piemaksā. Lemjot par ikgadējo 85 tūkstošu eiro maksājumu, pirmo reizi 20 gadu laikā deputātiem radās jautājums, par ko tiek maksāts.
2003. gadā klīnika nodota koncesijā uzņēmumam “Kapitāla pārvaldes sistēmas”. Viens no īpašniekiem Gundars Prolis pats sevi un savu māti iecēla Zemgales veselības centra valdē, kur saņēma dāsnu atlīdzību. Parasti uzņēmumi, kas kādu valsts vai pašvaldības labumu saņem koncesijā, pa šo labumu samaksā. Šajā gadījumā dome maksāja privātam uzņēmumam, par to ka tas viens pats saimnieko veselības centrā.
“Kapitāldaļu turētājs ir deleģējis privātpersonai tādas tiesības, ko viņš nevar deleģēt. Un tā privātpersona, mūsuprāt, atrodas interešu konfliktā. Mēs to informāciju esam nosūtījuši arī KNAB, lai viņi jau pēc savas kompetences izvērtē. Tur viennozīmīgi ir jāvērtē tā situācija tiesībaizsardzības institūcijām.”
Sākumā tikai opozīcija, bet vēlāk arī pati dome prasīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vērtēt gan līgumu, gan ikgadējos maksājumus, gan klīnikas vadības interešu konfliktu. Birojs secināja, ka nodot klīniku koncesijā ierosināja tās pašas personas, kas vēlāk tika pie īpašuma, tomēr kriminālprocesu par senajiem notikumiem atteicās rosināt. Prokuratūra uzdeva situāciju pārbaudīt vēlreiz.
Pagājušā gada novembrī KNAB otro reizi izlēma nerosināt kriminālprocesu par to, kā Jelgavas klīnika nonāca privātās rokās un kāpēc novads par to katru gadu vēl piemaksā. Prokuratūra šī gada februārī uzdeva KNAB to pārbaudīt trešo reizi.
“Tas ir tāds darba process, demokrātisks process. Ir darbi, ko mēs varam izdarīt, bet, protams, prokuratūra var paskatīties un norādīt uz to, kas mums vēl ir jāizdara. Mēs pildām šos prokurora norādījumus un šobrīd turpinām šo pārbaudi līdz galam.”
Vienīgais, ko KNAB līdz šim atradis – Guntars Prolis, kuram pašvaldība uzdevusi uzraudzīt klīniku un kurš pats sevi iecēlis klīnikas vadītāja amatā, amatus savienojis neatļauti. Viņš samaksājis administratīvo sodu 170 eiro.
“Esam konstatējuši pagājušajā gadā to, ka tiešām Zemgales veselības centra valdes loceklis ir savienojis amatu ar citiem amatiem bez rakstveida atļaujas. Ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, persona ir administratīvi sodīta, personai piemērots naudas sods 170 eiro apmērā. Šī persona ir sodu samaksājusi.”
Pirms divdesmit gadiem parakstītā līguma termiņš beidzās šī gada sākumā. Oktobrī dome nobalsoja par centra pārdošanu izsolē. Tas nozīmētu, ka privātais koncesionārs varētu pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, jo firma “Kapitāla pārvaldes sistēmas” nevienam nesaprotamos apstākļos tikusi pie 12% Zemgales veselības centra daļu.
Pašvaldības uzņēmuma vērtība aplēsta uz 2,5 miljoniem eiro, taču tā balstīta uz privātā saimnieka sniegtiem nepilnīgiem datiem. Tas ieinteresēts, lai klīnikas cena būtu pēc iespējas zemāka.
“Mēs kā deputāti ļoti maz ko zinām par šo kapitālsabiedrību, tā informācija ir mums ļoti ierobežota, es arī kā izbijis domes priekšsēdētājs neko nezinu par šo kapitālsabiedrību. Visus šos gadus deputāti ir turēti maksimāli nostatus, ir tikai visādas baumas pilsētā.”
Baumas pilsētā ir par to, ka atlaistas pašvaldības amatpersonas siltas vietas atrod klīnikā, bet pietuvināti uzņēmumi tur tiek pie izdevīgiem līgumiem.
“Ja mēs atveram Elektronisko iepirkumu sistēmu un ierakstām Zemgales veselības centru, tur praktiski nevar atrast nevienu ierakstu. Tas nozīmē, ka viņi nav veikuši nevienu iepirkumu atbilstoši Iepirkumu likumam. Tas ir milzīgs pārkāpums pēc būtības. Tā ir bijusi viena liela finanšu mahinācija, kas nekad nav bijusi pašvaldības interesēs.”
Aprīļa sākumā pēc neglīta skandāla Lasmanis atkāpās no mēra amata. Līdz tam viņš bija noskaņots samiernieciski. Priekšsēdētāja amatā viņu apmierināja klīnikas vērtējums, bet par koncesijas līguma laušanu pirms termiņa viņš bija skeptisks, jo tas nozīmētu tiesāšanos.
“Tajā laikā bija jāatrod kompromisi, lai domes sēdē tie dienas kārtības jautājumi ietu, mums tās Zemnieku savienības balsis bija nepieciešamas, bija jāatrod kompromisi, ar kuriem viņi bija gatavi vienoties.”
Veselības centra kapitāldaļu turētāja līdz šim bija pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte. Viņa amatā nonāca, kad domi vadīja Ziedonis Caune no Zemnieku savienības. Arī Lonerte ir tās pašas partijas biedre. Pēc publiska strīda ar Madaru Lasmaini viņa tagad ir uz slimības lapas. Martā uzraudzība pār uzņēmumu nodota Lonertes vietniekam Kasparam Sniedzītim.
“Koncesijas līgums beidzās šī gada sākumā, pirms mēneša iecēla jaunu vadību. Pašvaldības ieguvums no koncesijas līguma – tas ir bijis ļoti neitrāls, lai neteiktu, vai ieguvums pašvaldībai vispār ir bijis kaut kāds. Mums kā pašvaldībai bija ļoti ierobežotas iespējas vispār iesaistīties šī uzņēmuma uzraudzībā un kontrolē, mēs tikai saņēmām atskaites, kuras mums regulāri sūtīja reizi ceturksnī, un tas principā bija viss, kā mēs varējām iesaistīties šajā procesā. Beidzoties šim līgumam, mūsu atbildība ir kļuvusi krietni lielāka.”
Viņš ar domes akceptu grasās pasūtīt Zemgales veselības centra darbības auditu un vēl vienu klīnikas novērtējumu. Pirmajā klātienes sēdē kopš Lasmaņa atkāpšanās Jelgavas novada deputāti nolēma atcelt lēmumu par klīnikas pārdošanu. Vienīgie, kas balsoja pret – Latvijas Reģionu apvienības deputāti ar savu līderi Daini Liepiņu.
Jelgavas novada domes deputāts Dainis Liepiņš no Latvijas Reģionu apvienības norādīja, ka process izskatās aizdomīgs. “Tā vietā, lai šobrīd veiktu auditu, vispirms saprastu situāciju, kas tur notiek un tad lemtu, ko ar to uzņēmumu darīt tālāk. Tā atcelšanas procedūra šodien izskatās ļoti aizdomīgi. Es noteikti neatbalstīšu, kamēr nav zināmas vairāk lietas. Man ir aizdomas, ka ir uzkāpts kādam uz varžacīm un tāpēc ir parādījusies šāda steiga,” teic Liepiņš.
Savukārt Jelgavas novada domes deputāts no “Jaunās Vienotības” Uldis Ainārs sacīja, ka lēmums nācis stipri par vēlu. “Šis lēmums, manuprāt, ir stipri par vēlu. Būtu reaģējuši tad, kad tika sauktas ārkārtas sēdes 2022. gadā, būtu vēl pāris tūkstošu ietaupījuši, bet labāk ir vēlāk nekā nekad. Tiekam skaidrībā, kas ir noticis. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, cerams, ka tā atgriezīsies pie pašvaldības,” pauž Ainārs.
Toties Jelgavas novada domes deputāts Andris Ozoliņš no Latvijas Zaļās partijas ironizē, ka deputātam Liepiņam jāskatās pašam uz savām varžacīm: “Ja mēs vērtējam to, kuram ir uzkāpts uz varžacīm, tad varbūt, ja deputāts Liepiņš paskatītos uz savējām, tad varbūt saprastu, kuram ir uzkāpts virsū.”
Pēc atkāpšanās Lasmanis un viņa partijas biedrs Emīls Dobrājs pievienojušies līdzšinējai opozīcijai. Tas nozīmē varas maiņu Jelgavas novadā, kur jaunā koalīcija būs Zaļā partija, Jaunā Vienotība, Saskaņa, Latvijas attīstībai un divi no Zemnieku savienības atšķēlušies deputāti.
Zemgales veselības centra pārdošana bija jau ieplānota šī gada Jelgavas novada budžetā. Atlikšana nozīmē, ka novada makā būs divarpus miljonu caurums. Vienošanās par to, kurus investīciju projektus atlikt, izšķirs to, vai jaunā, trauslā koalīcija noturēsies un spēs ievēlēt jaunu mēru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
