76 gadu vecumā Stokholmā mūžībā devies dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons, sociālajā medijā "Facebook" raksta mākslas zinātniece un apgāda "Neputns" vadītāja Laima Slava.
Pāvils Johansons (1947 –2024) dzimis Stokholmā, dzejnieces Veronikas Strēlertes un kultūrvēsturnieka Andreja Johansona ģimenē. Ieguvis filoloģijas maģistra grādu Stokholmas universitātē, strādājis dažādās Stokholmas skolās, kā arī ilgus gadus vadījis Stokholmas latviešu skolu.
Pāvils Johansons dzejā debitējis 1967. gadā 19 gadu vecumā ar krājumu "Sudraba ceturksnis", 1976. gadā sekoja otra grāmata "Patskaņi un līdzskaņi". Kopš tā laika publicējies dažādos trimdas un Latvijas laikrakstos.
Johansons sastādījis latviešu literatūras vēsturi zviedru valodā, atdzejojis Veronikas Strēlertes dzejoļus zviedru valodā krājumam “Under höga träd”("Zem augstiem kokiem", 1981). 2016. gadā izdevniecībā "Neputns" klajā nāca Johansona trešais dzejoļu krājums "Paisums un bēgums", bet 2022. gadā – Pāvila Johansona sastādīts tēva Andreja Johansona eseju krājums.
Johansons muzicēja Zviedrijas latviešu grupā “Dundurs”. Ar to kopā tapuši vairāki skaņuplašu ieraksti. 1985. gadā klajā nāca Pāvila Johansona pirmais un vienīgais soloalbums. Tāpat Johansons muzicēja latviešu jauniešu rokgrupā "Saules brāļi" kopā ar Juri Kronbergu un brāļiem Grašiem. No 60. gadu vidus sacerējis un dziedājis dziesmas ar Aleksandra Čaka, Veronikas Strēlertes un Eduarda Veidenbauma tekstiem.
Kā “Facebook” raksta Laima Slava, Pāvils Johansons vienmēr bija saistīts ar vecāku dzimteni Latviju, kuru sāka iepazīt, pirmo reizi kopā ar māti apciemojot mātes māsu Veru Ģirupnieci Rīgā 70. gadu otrā pusē.
"Vienmēr sirsnīgs un korekts, smalkjūtīgs, izpalīdzīgs, viņa ierašanās Rīgā allaž nesa līdzi to īpašo Rietumu kultūras elpu, kas mums tolaik bija tik svarīga,” raksta Slava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
