Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Tbilisi universitātes lektors: Krievija cenšas aprīt mūsu valsti pilnībā
Šogad Latvija atzīmē 20 gadus kopš pievienošanās NATO aliansei un Eiropas Savienībai. Iekļūšana šajās organizācijās nav bijusi viegla. Latvija to paveica nepilnu 15 gadu laikā. Gruzija uz to virzās jau vairāk nekā 30 gadus. Pērn Eiropas Savienība Gruzijai piešķīra kandidātvalsts statusu, taču iekšpolitiskais satricinājums, kuru izsaucis parlamenta mēģinājums apstiprināt pretrunīgi vērtēto ārvalstu aģentu likumu, progresu ir apdraudējis.
Jau vairākas nedēļas tūkstošiem gruzīnu protestē pret parlamentā esošo ārvalstu aģentu likumu. Tas gandrīz mats matā līdzīgs tam, kurš jau vairāk nekā desmitgadi ir spēkā Krievijā. Likuma pieņemšana apdraudētu Gruzijas iesākto eiroatlantisko kursu, un atsviestu to vēl dziļāk Krievijas ietekmes sfērā.
Nevalstiskās organizācijas traucē autoritārajiem un represīvajiem režīmiem. Tās palīdz dažādām sabiedrības grupām, palīdz nosargāt tādas pamatvērtības kā tiesiskums un brīvību. Pilsoniskā sabiedrība Gruzijā ir īpaši svarīga.
Neatkarību Gruzijā atjaunoja mēnesi pirms Latvijas – 1991. gada 9. aprīlī. Jau pavisam drīz varēja redzēt nevalstisko organizāciju lomu valstī. 2003. gada Rožu revolūciju, kuras dēļ atkāpās prezidents Eduards Šavarnadze, uzskata par vienu no spilgtākajiem piemēriem neatkarīgo organizāciju spējām ietekmēt politiskos procesus Gruzijā.
Šobrīd Gruzijā darboja ap 10 tūkstošiem nevalstisko organizāciju. Bieži to dzīvotspēja atkarīga no ārvalstu ieguldījumiem, to ierobežošana pilsoniskajai sabiedrībai būtu liktenīga.
Pagājušā gada pavasarī Gruzijas parlaments grasījās pieņemt tā dēvēto ārvalstu aģentu likumu. Tas paredzēja: ja vismaz 20% no organizācijas finansējuma nāk no ārvalstīm, tai jāreģistrējas kā ārvalstu aģentam. Vietējie aktīvisti un demokrātijas aizstāvji to nosauca par Krievijas likumu.
“Likums ir viss, kas nepieciešams Krievijai, lai mūs demonizētu. Piemēram, 8. pantā noteikts trauksmes celšanas mehānisms. Pamatā tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks var par mani sūdzēties Tieslietu ministrijai, sakot, ka kaut ko nedaru vai uzvedos aizdomīgi. Tajā pašā pantā noteikts, ka ministrija var aizskart manu personīgo vai manas organizācijas privātumu un apturēt darbību, līdz problēmas atrisinātu. Tāpat likums ļauj viņiem iegūt pilnīgi visu manu personīgo informāciju, kā arī par cilvēkiem, ar kuriem es strādāju.”
Likums ir norakstīts no Krievijas, kas cīņu ar nevalstisko sektoru sāka 2012. gadā. 12 gadus vēlāk vara ir uzvarējusi. No Krievijas aizbēguši un patvērumus citās valstīs atraduši mediji, nevalstiskās organizācijas un fiziskas personas, kas nepiekrīt Putina kursam. Daļa raduši patvērumu Baltijā, bet liela daļa pārcēlusies uz Gruziju.
Kad pagājušā gada martā valdošā koalīcijas partija “Gruzīnu sapnis – demokrātiska Gruzija” centās likumu apstiprināt, sākās masu protesti. Tbilisi ielas pārpludināja simti tūkstošu gruzīnu, kuri pieprasīja atsaukt likumprojektu. Parlaments piekāpās un tika solīts, ka šāds likums vairs neparādīsies dienaskārtībā.
“Tajā pašā gadā valdība ieņēma diezgan nelāgu ārpolitikas kursu. Tika atsākti tiešie lidojumi uz Krieviju. Es nevaru izstāstīt, cik ļoti cilvēki ir pret daudzajiem tiešajiem reisiem uz Krievijas pilsētām. Pēkšņi Putins paziņoja par bezvīzu režīmu ar Gruziju. […] Viņi cenšas aprīt mūsu valsti pilnībā. Bezvīzu režīma ieviešana un tiešo reisu atsākšanas galvenais iemesls ir Gruzijas pietuvošanās Eiropas Savienībai.”
Tagad ar minimālām izmaiņām likums atkal parādījies parlamentā. Tā nosaukumā jēdziens “ārvalstu aģenti” aizstāts ar “ārvalstu ietekme”.
Jau kopš 15. aprīļa Tbilisi ielas gandrīz katru vakaru pārpludina protestētāju straumes. Pūļi ielās redzami līdz pat rīta gaismai. Iedzīvotāji veido atbalsta grupas, lai uz galvaspilsētu var nokļūt arī attālāku reģionu iemītnieki. Protestētāji palīdz cits citam, piedāvā naktsmītnes, izdala aizsargekipējumu kā brilles un maskas, pat pieskata bērnus, lai protestus varētu apmeklēt pēc iespējas vairāk aktīvo pilsoņu.
“Mēs baidāmies, ka valdība izmantos šo likumu, lai vēl vairāk mūs ierobežotu un apspiestu. Es pārstāvu mediju “Realpolitika”, un daļa no mūsu finansējuma nāk no ārvalstu donoriem. Un tāpēc cilvēki protestē. Protestu iemesls nav tikai šis likums, bet tas, ka manuprāt, valdība maina Gruzijas ārpolitiku. Mēs dzirdam arvien vairāk pro krieviskus un anti Ukrainas izteikumus no viņiem.”
Valdība protestētājus mēģina apspiest, izmantojot vardarbību, asaru gāzi un pat ūdens lielgabalus.
“Cilvēki aptur mašīnas ielas vidū un pievienojas protestiem ar saviem bērniem, laulātajiem, draugiem, ģimeni. Godīgi sakot, nekad neesmu redzējusi gruzīnus tik vienotus. Es domāju, ka šie protesti ir daudz spēcīgāki nekā tie bija iepriekš.”
Eiroatlantiskais kurss Gruzijā ir nostiprināts konstitucionāli. 2017. gadā konstitūcijā iekļauts pants, ka valdībai un parlamentam jāīsteno politika, lai valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Jau ilgstoši Gruzija ir daļa no ES Austrumu partnerībās iniciatīvas, tās kareivji piedalījusies dažādās NATO misijās.
“Es nevaru noliegt, ka pēdējo mēnešu norises Gruzijā rada īpašu daudz jautājumu. Šie jautājumi tiek arī skaidri pausti Gruzijas pārstāvjiem, ar kuriem NATO ietvaros notiek pastāvīgs dialogs. Ar Gruziju katru gadu tiek apstiprināta tāda ikgadējā programma, kurā tiek definēti galvenie reformu mērķi un prioritātes, un ik gadu tas tiek izvērtēts, kā veicās ar šo reformu implementēšanu. Ir nedaudz skumji, ka tagad izskatās, ka Gruzija sūta tādus signālus, kas liek apšaubīt Gruzijas patieso vēlmi pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.”
“Ja likums tiks apstiprināts, tas apdraudēs Gruzijas virzību pa Eiropas Savienības ceļu. Aicinām Gruzijas valdību atsaukt likumprojektu un koncentrēties uz nepieciešamajām reformām, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO.”
Vienlaikus ar ārvalstu aģentu likumu, parlamentā tiek skatīts anti-homoseksuālās propagandas likums. Arī šim likumam ir paraugs Krievijā. Abus likumus plānots skatīt galīgajā lasījumā 17. maijā. Tā ir arī starptautiskā diena pret homofobiju.
“Šobrīd vesela nācija stāv pret oligarhu un viņa marionetēm, kas neko nelemj. Esmu pārliecināts, ka esi redzējis video… cilvēki neapstāsies. Es neapstāšos. Šobrīd šo sakot riskēju ar savu karjeru. […] Mana nav citas valsts, šī ir mana tēvzeme. Visi tur stāvošie saka, ka negrasās atdot valsti Krievijai. Jo šī ir Gruzija un Gruzija vienmēr izdzīvos kā Eiropas valsts.”
Partijas “Gruzīnu sapnis – demokrātiska Gruzija” dibinātājs un bijušais valsts premjerministrs Bidzina Ivanišvili no aktīvās politikas ir nozudis. Neraugoties uz to, viņu uzskata par partijas neformālo vadītāju, kurš arī ir atbildīgs par arvien proklemliskāku Gruzijas valdības pozīciju. Viņš arī skaļi kritizējis Eiropas Savienību un Rietumu sabiedrību, vainojot tos pie problēmām Gruzijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
