Noskaties ⟩ “LDz” valdes loceklis apmeklējis Krievijas dzelzceļa vadītu sanāksmi Uzbekistānā; uzņēmums joprojām izmanto Krievijā ražotas sakaru sistēmas (6)

Ar lielu svinīgumu Latvija atvienojās no Krievijas energotīkliem un pieslēdzās Eiropai. Bet “Latvijas dzelzceļš” joprojām ikdienā strādā ar daudzām un dažādām Krievijā un Baltkrievijā ražotām sakaru sistēmām.

2024.gada novembrī Uzbekistānas galvaspilsētā notiek Dzelzceļa transporta padomes sēde. Tā ir organizācija, kurā apvienotas postpadomju valstis, kurās ir 1520 milimetru platuma sliežu ceļi. Starp tām joprojām ir arī Lietuva, Igaunija un Latvija. Sanāksmes goda vietā redzams Latvijas karogs. Pasākumu vada agresorvalsts uzņēmuma Krievijas dzelzceļš un arī šīs padomes priekšsēdētājs Oļegs Belozorovs.

Pie sanāksmes galda ar Krievijas dzelzceļa spici sēž arī “Latvijas dzelzceļa” valdes loceklis un vēl pirms dažiem mēnešiem valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Sanāksmes laikā dalībnieki izskatīja 11 jautājumus, kas skāra tarifu politiku, cīņu ar krāpniecību elektronisko sakaru sistēmās, zinātniski pētniecisko un konstruktoru darbu dzelzceļa administrācijās. Protokola gala versiju apmierināja visus dalībniekus. Un to ar saviem parakstiem apstiprināja delegācijas vadība.

“Latvijas dzelzceļš” ir šīs Krievijas dzelzceļa priekšnieka vadītās padomes loceklis.

Rinalds Pļavnieks “Nekā personīga” saka –

piedalīšanās šajā padomē nepieciešama, lai varētu pārvadāt kravas Centrālāzijas virzienā.

Bet šī sadarbība nozīmē arī izmantot dažādas Krievijā un Baltkrievijā ražotas sakaru sistēmas, kas tiešsaistes režīmā koordinējas ar Krievijas dzelzceļu.

Katru nedēļu dalībvalstis saslēdzas Zoom konferencē, lai pārrunātu aktuālo informāciju. Šajās sapulcēs joprojām piedalās arī “Latvijas dzelzceļa” cilvēki.

Dalībnieki: Azerbaidžānas dzelzceļš, Armēnijas dzelzceļš, Baltkrievijas dzelzceļš, Kazahstānas dzelzceļš, Kirgīzijas dzelzceļš, Moldovas dzelzceļš, Krievijas dzelzceļš, Tadžikistānas dzelzceļš, Turkmenistānas dzelzceļš, Uzbekistānas dzelzceļš, Ukrainas dzelzceļš.

Asociētie biedri: Gruzijas dzelzceļš, Irānas dzelzceļš, “Latvijas dzelzceļš”.

Darbojās uz līguma pamata: Lietuvas dzelzceļš, Igaunijas dzelzceļš.

Rinalds Pļavnieks, “LDz” valdes loceklis

“Pasākumu vai sanāksmju kopums operatīvajā darbā vispār šajā organizācijā ir pat biežāk. Vairākas reizes nedēļā. Bet Ldz gadījumā tās ir viena divas mēnesī. atkarībā no tematikas, kurās piedalās arī mūsu operatīvie darbinieki. Jā.”

NP: Kāda līmeņa cilvēki tur ir no Latvijas?

R.P.: Izpildaparāts.

Krievijas dzelzceļa filiāle Galvenais skaitļošanas centrs (GVC OAO "RŽD"). Tā ir institūcija, kas vāc, apkopo un analizē datus. Tur, piemēram, ir pieejama vagonu kartotēka (tas ietver arī vagonu tehnisko stāvokli, to detaļas), vagonu un konteineru uzskaite, klasifikatori un informācija par iznomātajiem vagoniem.

Katru gadu kā dalības maksu Latvijas dzelzceļš šai Krievijas dzelzceļa meitas kompānijai maksā aptuveni 100 tūkstošus eiro.

Rinalds Pļavnieks, “LDz” valdes loceklis

NP: Krievijā šis serveris atrodas?

R.P.: Jā.

No šīs sistēmas ir arī redzams, kur šie vagoni aizbrauc un kurā, piemēram, Rīgas vai citas ostas teritorijā atrodas?

Ir redzamas gala stacijas. Ir redzama informācija par saņēmēju (..) bet pašu vagona fizisko atrašanās vietu, vai kā tad viņš pārvietojas starp staciju un termināli, tas sistēmā neatspoguļojas.

Pirms informācijas nosūtīšanas uz serveri Krievijā to apstrādā vairākas programmas.

APOVS – jeb Automatizētā pārvadājumu operatīvā vadības sistēma. Tā darbojas kā centrāla datu apkopošanas vietne, kam pieslēgtas vēl citas sistēmas. APOVS izmanto datu nodošanai un saņemšanai, kas nepieciešami vilcienu pieņemšanai un nodošanai pāri robežai, starptautisko dzelzceļa ziņojumu apritei. Sistēma ražota Krievijā. Izstrādātājs, ar kuru līdz šī gada beigām ir spēkā līgums – Krievijas dzelzceļa meitas uzņēmums (PKTB OAO RŽD). Informācija par militārās tehnikas transportēšanu uz un no Latvijas APOVS sistēmai netiekot dota.

Rinalds Pļavnieks, “LDz” valdes loceklis

““LDz” ir ap 120 dažādām IT sistēmām. Un 10% ir ražotas ārpus ES. Primāri tās ir tādas, kas nepieciešamas kravas pārvadājumu datu apmaiņai. (..) Kopsummā tās ir 9 sistēmas, kas ar dažādu funkcionalitāti nodrošina kravu pārvadājumus.

Tie ir pamatdati, kas attiecas uz kravu pārvadājumu, – pārvadītājs, nosūtītājs, saņemšanas gala stacija. Kravas dati. Kāda nomenklatūra ir iekšā. Kādā apjomā. Dati par vagonu. Tajā skaitā vagonu tehnisko stāvokli. Tālākiem nepieciešamiem remontiem. Viss, kas ir nepieciešams kravas fiziskai pārvadāšanai.”

NP: Kā notiek tā informācijas sūtīšana? Reizi nedēļā notiek sazvans?

R.P.: Konstanta datu apmaiņa.

NP: Tad tas nozīmē, ka online režīmā tā informācija tiek sūtīta?

R.P.: Jā.

Baltkrievijas kompānija AGAT, kas izstrādā arī sakaru sistēmas baltkrievu armijai un citiem spēka struktūru dienestiem, veidojusi programmu SAVS jeb Staciju automatizēto vadības sistēmu. Tā ir viena no vairākām, kas saslēgtas ar Automatizēto pārvadājumu operatīvās vadības sistēmu un tai sūta informāciju. SAVS nodrošina vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu, manevru darbus un citas stacijas funkcijas.

Vienotajā tīklā pieslēgta arī Kravu norēķinu informācijas sistēma jeb C-KNIS. Kā liecina Krievijas kompānijas INTELLEX mājas lapa, sistēma radīta un piegādāta speciāli Latvijas dzelzceļam 2019.gadā. To lieto "LDZ CARGO" preču kasieri, kravu norēķinu birojs.

Krievijas kompānijā AJtrans (АЙтранс) radītā sistēma APSU nodrošina kravu datu apmaiņu, veicot pārvadājumus. Šis pakalpojums ir pieejams tiešsaistē. Līgums spēkā līdz gada beigām. Bez tās nebūtu pieejama aktuālā informācija un Baltkrievija un Krievija varētu nepieņemt vai nenodot pār robežu vilcienu sastāvus.

Vēl viena Krievijas kompānijas AJtrans (АЙтранс) radīta sistēma CKM nodrošina ziņojumu un failu apmaiņu starp Latvijas dzelzceļu un citu valstu vidēm.

Mēneša plānošanas kravu pārvadājumu sistēma jeb MESPLAN radīta Baltkrievijā, bet ir Krievijas dzelzceļa īpašums. Tajā saskaņo savstarpējo mēneša plānu.

Vilcienu kustības izpildītā grafika automatizētā sistēma jeb KIGAS paredzēta vilcienu kustības izsekošanai, atspoguļošanai, prognozēšanai pa posmiem un mezgliem Latvijas teritorijā. Programma apstrādā signālus no vilcienu vadības centralizācijas sistēmām un dispečeru iekārtām. Tas viss notiek reālajā laikā.

“Latvijas dzelzceļš” apgalvo, ka esot dažādi drošības risinājumi – informācijas sūtīšanai izmanto VPN un proxy serverus. Bet arī viens no tiem ir ražots Krievijā. (INFOSET 21. izstrādātājs AJtrans (АЙтранс))

Rinalds Pļavnieks, “LDz” valdes loceklis

“Tā ir sistēma, kas izstrādāta ārpus Latvijas, bet tiek pilnībā uzturēta, pielāgota un vadīta ar Ldz speciālistu spēkiem.”

NP: Bet tad sanāk tā, ka to datu drošumu uzrauga ar Krievijā ražotu sistēmu?

R.P.: Ne gluži. Tiek izmantota viena no vidēm, kas tiek uzraudzīta un vadīta ar mūsu spēkiem.

Dažu sistēmu nomaiņai esot sākts kopīgs projekts ar Igaunijas dzelzceļu. Tā īstenošanu “Latvijas dzelzceļš” solījis jau vairākus gadus. Tieši tāpat katrs satiksmes ministrs ir izteicis neizpratni vai sašutumu par ciešo saistību ar Krievijas dzelzceļu.

Atis Švinka, satiksmes ministrs (Progresīvie)

“Krievija ir mūsu pirmais drauds, agresors, noziedzīga valsts, bandītiska valsts. Un šeit informācijas noplūdes nekādā gadījumā nevar notikt.”

NP: Ko var mainīt? Jo tas joprojām notiek. Tas, ka pasakām, ka Krievija ir agresors, no tā nekas nemainās.

A.Š.: Drošībai ir jābūt. Bet, iespējams, šobrīd ir spekulācijas un pārspīlēts, ka viss ir slikti.

Andulis Židkovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs

“Jau šobrīd tās sistēmas darbojas tikai tādā veidā, ka viena otrai datus nodod. Un nav tā, ka mūsu izstrādātā sistēma ir kaut kāda daļa no citas sistēmas. Tikai tā datu nodošana un pieņemšana notiek, lai viņas varētu pārrobežu līmenī darboties.”

Atis Švinka, satiksmes ministrs (Progresīvie)

NP: Vai “LDz” sistēmu sasaiste ar Krieviju ļauj mums saslēgt “LDz” sistēmu ar “Rail Baltic”? Vai šis drošības projekts, kā tas tiek apgalvots visu laiku, būs drošs?

A.Š.: Latvija nepieder Krievijas impērijas telpai. Ne dzelzceļa infrastruktūra, ne sakaru elementi. Tāpēc tas ir mūsu darbs pārslēgties uz Eiropas sistēmām. Jā, varbūt tas ikdienas darbs nav tik viegls, bet uz to būs jāvirzās.

NP: Vai ir konkrēti termiņi, kad tas tiks izdarīts?

A.Š.: Es nesaukšu konkrētus termiņus. Mēs virzāmies, lai pēc iespējas īsākā laikā to izdarītu. Šie jautājumi tiks uzdoti.

“Latvijas dzelzceļš” apgalvo, ka ir samazinājis savu dalību Dzelzceļa transporta padomes institūcijās. Bet tomēr informācijas apmaiņa online režīmā joprojām notiek. LDz valdes loceklis Pļavnieks apliecina - arī nomainot sistēmas, ziņas austrumu virzienā tāpat būs jāsūta.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, kurš pats savulaik bija Satiksmes ministrijas Transporta un sakaru drošības nodaļas vadītājs, norāda, ka dzelzceļa struktūra Krievijā ir militāro spēju mugurkauls, kur specdienesti ir klātesoši nepārtraukti.

Māris Andžāns, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors

“Krievija vienmēr ir bijusi sauszemes vara. ASV vienmēr ir bijusi jūras vara. Vai ir bijuši vareni spēki, ko var nogādāt jebkurā pasaules vietā. Krievija vienmēr ir paļāvusies uz sauszemi un jo īpaši dzelzceļu. (..) padomju laikos, kad pārbūvēja Latvijas dzelzceļu, to veidoja kā tranzīta vārtus uz Rietumiem.

Būtu pienācis laiks saprast, ko darīt ar to. Vai tas ir pluss, vai tas ir mīnuss. (..) Neizskatās, ka būtu tādi stratēģiski lēmumi mums, ko tālāk darīt. Tas ir fons, kas nav mazsvarīgs. Tad visas informācijas sistēmas, tā ir detaļa tādā lielākā bildē. skaidrs, ka nav labi, ka dati par pārvadājumiem ir pieejami arī austrumu kaimiņam.”

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs (Jaunā vienotība)

“Pilnīgi noteikti mēs priecīgi nevaram būt. Jautājums – šī informācijas apmaiņa būtu jāmazina vai vispār jālikvidē. Informācijas apmaiņai jābūt minimāli nepieciešamai pašlaik, kamēr tā robeža tomēr strādā.”

Rinalds Pļavnieks, “LDz” valdes loceklis

NP: Tīri teorētiski pieņemam stundu X. (..) Tad Krievijas puse redz, ja kādā Rīgas ostā lielā daudzumā ir vagoni ar ātri uzliesmojošu vielu?

R.P.: Ziniet, ne gluži. Tas, kas ir redzams, ka ir plānots vienā vai otrā virzienā nosūtīt kādā apjomā kravas. Bet faktisko situāciju attiecīgi, kur šie vagoni ir izvietoti, šīs sistēmas neļauj redzēt.

Divas no sakaru sistēmām varētu izstrādāt un nomainīt līdz šī gada beigām. Atteikšanās no pārējo izmantošanas esot vēl vairāku gadu jautājums. Piemēram, Krievijā radītās Vilcienu kustības izpildītā grafika automatizētās sistēmas nomaiņa varot prasīt 6 gadus un vismaz 20 miljonus. Mums zināms, ka šogad pastiprināti sakaru sistēmas vērtē CERT.LV. Neoficiālās sarunās specdienestu vadība norāda, ka šo programmu lietošana vērtējama kā risks drošībai.