Noskaties ⟩ EM aicina atteikties no ūdens skaitītāju verifikācijas un likt iegādāties jaunus, kas kalpos ilgāk (8)

Vairākās pašvaldībās iedzīvotāji saņem piedāvājumus uzstādīt jaunus ūdens skaitītājus, kurus nevajadzēs verificēt pat 16 gadus. Tagad Ekonomikas ministrija negaidīti nāk klajā ar ierosinājumi verifikāciju tiešām atcelt.

Pašlaik mehāniskie ūdens skaitītāji ir jāverificē ik pēc četriem gadiem, modernākiem ultraskaņas aparātiem tas jādara reizi sešos gados. Pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs Viktors Valainis paziņoja, ka tā ir lieka prasība un verifikācija jāatceļ vispār.

Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs (ZZS)

“Tas ir ietaupījums cilvēkiem. Pirmām kārtām, laiks un, otrām kārtām, izdevumi, kas cilvēkiem ikdienā veidojas. Tas patiesībā ir ļoti formāls process šobrīd, ko iedzīvotāji veic. Un, ja tas ir tiešām tā, tad mēs neredzam pamatu šo turpināt”.

Ekonomikas ministrijas reforma paredz, ka vecie ūdens skaitītāji jāmaina pret jauniem. Tie vairs nebūs jāverificē, bet pēc 10 gadu kalpošanas tos vienkārši izmetīs un liks jaunus. Pagaidām noteikumi to neprasa, bet Eiropas regulas paredz, ka jāpāriet uz viedajiem skaitītājiem, ja tas ir ekonomiski izdevīgi.

Grozījumu iemesls ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra pētījums, kas atklāja, ka skaitītāju verificēšana Latvijā notiek pavirši. Izpētot skaitītājus 15 mājās, izrādījās, ka liela daļa ierīču ražotas vēl 90. gados.

Pēdējo četru gadu laikā verificēšanas uzņēmumi par labām atzinuši ap miljonu lietotu iekārtu. Patērētāju centrs pārbaudīja arī pašas laboratorijas un iesūtīja skaitītājus, ko bija testējis Lietuvas Enerģētikas institūts. Latvijā verifikācijai cauri tika divas trešdaļas nederīgu skaitītāju.

Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs (ZZS)

“Sabojājām paši, mākslīgi sabojājām skaitītājus, vedām to uz verifikācijām un skatījāmies, kāds tas skaitītājs tika atsūtīts mums atpakaļ, un bija secinājumi, kas nav tie patīkamākie”.

NP: Vai tad problēma nav LATAKā - šajā sertificēšanu birojā?

V.V: Manuprāt, problēma ir sistēmā.

Laboratorijas uzrauga Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs jeb LATAK. Problēmas ar skaitītāju verifikāciju tam nav jaunums - pēdējo četru gadu laikā pieciem skaitītāju inspicētājiem atņemta vai apturēta akreditācija. Darbu turpina vairs tikai pieci skaitītāju verificētāji.

Viens no tiem ir OB Serviss, kurš laboratoriju atvēris pirms gada. Uzņēmuma vadītājs nenoliedz, verificētāju bizness ir necaurskatāms. Ir uzņēmumi, kuros darbs it kā notiek trīs maiņās, patiesībā strādā viens cilvēks. Stendi, kur vienlaikus var pārbaudīt dažus skaitītājus, maģiskā veidā dienā verificē simtiem iekārtu.

Arī OB Servisā notikusi slepenā pārbaude, bet tās secinājumiem viņš nepiekrīt. Pēc viņa teiktā, daži Lietuvā izbrāķētie skaitītāji strādājuši tuvu pieļaujamās kļūdas robežai, arī pārbaudes metodes atšķīrušās. Vislielākās aizdomas radījis pārbaudītāju komisijā ieļautais eksperts no Lietuvas.

Vladislavs Eidimts, SIA "OB Serviss" vadītājs

“Viņi ņēma kā savu gudro piemēru, ar kuru viņi salīdzina mūs, Lietuvas enerģētikas institūtu. Es šo stāstu sasaistu kopā tieši ar "Axioma" ražotāju. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks, tehniskais piesaistītais eksperts no LATAK puses bija tieši cilvēks, kurš ir, diezgan cieši saistīts arī šo ar šo rūpnīcu”.

Latvijas iedzīvotājiem aktīvi tiek ieteikts Lietuvas ražotāja "Axioma" ultraskaņas skaitītājs ar attālinātās nolasīšanas funkciju. Tam nav lielu biznesa iespēju, kamēr Latvijā ūdeni mēra ar vecajiem skaitītājiem.

Tas nav vienīgais jaunais ūdensskaitītājs, ko var iegādāties Latvijā, taču tieši šo ierīci informatīvos materiālos piedāvā "Rīgas namu pārvaldnieks", reklamējot, ka to 16 gadus nevajadzēs verificēt. Iekārta maksā ap 80 eiro, bet par attālināto nolasīšanu ik mēnesi jāpiemaksā 36 centi. Citās mājās ikmēneša summa ir lielāka – ap 60 centiem.

Ja dzīvoklī ir divi skaitītāji, tad tagad sešpadsmit gados par verifikāciju saimnieki maksā no 120 līdz 160 eiro. Ieviešot viedos aparātus, kopējā samaksātā summa 16 gados sasniedz no 298 līdz 390 eiro.

Pie četriem skaitītājiem starpība ir vēl lielāka: 240 – 360 esošajā situācijā; 436 – 620 eiro ar viedajiem skaitītājiem.

Santa, Rīgas namu pārvaldnieka kliente

“Jā, mēs zinām, ka viņi piedāvā, bet mēs tā kā skatāmies jebkuru citu variantu, kas ir mazliet lētāks”.

NP: Liekas padārgi, ja?

S: Nu, jā, protams. Mūsu mājai konkrēti ir liela problēma ar to, ka mums ir liela ūdens starpība. Mūsu māju vecākie ar to cīnās un pagājušajā mēnesī, divus mēnešus mēs ar to ļoti nopietni darbojamies, jo nevar saprast, vai tā ir iedzīvotāju problēma.

Mārtiņš Paurs , SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes Loceklis

“Mēs arī redzam no saviem datiem, ka iedzīvotāji par neuzskaitītu ūdeni, kas tiek sadalīts pēc tam uz dzīvokļa īpašumiem, par neuzskaitītu ūdeni gadā - mūsu klienti vien - samaksā vairāk nekā piecus miljonus eiro. Nu, tad tas parāda to problēmas dziļumu”.

NP: Ņemot vērā to, ka jūs šajos informatīvajos materiālos minat iedzīvotājiem, ka līdz 16 gadiem nebūs nepieciešama verifikācija, vai tā nav bijusi maldināšana, jo pagaidām jau vecais regulējums ir spēkā?

M.P: Nē, visnotaļ nē, tāpēc, kad arī vecais regulējums paredz iespēju kopībai ar lēmumu, ar kopības lēmumu noteikt atšķirīgu skaitītāju verifikācijas ciklu. Atbilstoši ražotāja, ražotāju vairāku ražotāju specifikācijām skaitītāju paredzamais darbības ilgums, kas faktiski ir tikai baterija, ir tas, kas limitē to, to ilgumu.

Divās Rīgas namu pārvaldnieka mājās viedie skaitītāji jau ieviesti. Pamazām tos vēlas uzstādīt arī citās. Viens no uzņēmumiem, kas gan Rīgas namu pārvaldnieka, gan citās mājās uzstādījis "Axiomas" iekārtas, ir SIA "Orols".

Māris Klīve, SIA "Orols" vadītājs

NP: Vai tas ir tādēļ, ka tas ražojums ir vienkārši daudz labāks nekā visi citi? Vai tādēļ, ka ir vienkārši viņam labāki, aktīvāki pārstāvji, kas lobē?

M.K: Labs produkts, pilnībā automatizēta rūpnīca, kurā šos skaitītājus ražo augstā līmenī automatizēta kontrole ražošanas procesā. Šis produkts ir ļoti pieņemamā cenā.

“Rīgas namu pārvaldnieks” šonedēļ izsludinājis iepirkumu 75 tūkstošu skaitītāju iegādei. Prognozētā cena – 6 miljoni eiro, tātad 80 eiro par iekārtu. Rīgas dzīvokļu mājās attālināto nolasīšanu nodrošinās ar antenām un rūteriem. Viena no prasībām iepirkumā - lai startētu iepirkumā, uzņēmuma apgrozījumam pagājušajā gadā jābūt vismaz miljonam eiro, kas izslēdz tradicionālos ūdens skaitītāju tirgotājus.

Māris Ozoliņš, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs

NP: Jautājums ir, vai šie iepirkumi ir rakstīti vienam konkrētam ražotājam.

M.O: Nē, pilnīgi noteikti nē. Mēs, rakstot iepirkumu, skatījāmies, lai iepirkumam kvalificētos vairāk kā viens ražotājs. Kā es jau minēju - tas ir gan "Axioma", gan "Apator" kā minimums. Gan mēs zinām, ka arī ražotājiem "Zenner" ir ultraskaņas skaitītāji un "Hamstrup".

Vladislavs Eidimts, SIA "OB Serviss" vadītājs

“Ražotāju ir samērā daudz. Tas nav viens, divi, trīs, tie ir plus mīnus seši līdz astoņi, iespējams, pat desmit, kurus mēs vienkārši varbūt Latvijā nezinām tik daudz. Nekas baigi inovatīvs šajos "Axioma" skaitītājos nav. Ne cena, ne kvalitāte”.

Iedvesmu skaitītāju maiņa Rīga smēlusies no Viļnas. Tur īsā laikā visā pilsētā uzstādīti "Axiomas" ierīces, un ūdens patēriņa nesakritības pazudušas. Ja dzīvokļos ūdens uzskaites kļūdās biežāk vainojami piloši krāni, iedzīvotāju aizmāršība vai mānīšanās, tad mājas lielajā skaitītājā tiek gruži un gruntsūdeņi.

Arī vairāku pašvaldību ūdenssaimniecības uzņēmumi maina savus vecos skaitītājus uz jauniem, moderniem. Viņi tos pērk no "Latvijas mobilā telefona". Tas kā pirmais operators Latvijā attīstījis tā saukto lietu internetu, kas nozīmē, ka rādītāju nolasīšanai vairs nevajag ne antenas, ne rūterus, jo LMT SIM karte jau iestrādāta ierīces mikročipā. Vienīgie skaitītāji, kurus LMT izplata, ir "Axioma".

Aigars Runčis, LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors

“Šis ir atsevišķs lietu interneta tīkls. Tas nav, nav tas pats mobilais tīkls, bet šis tīkls ir domāts specifiski dažādu sensoru, iekārtu datu pārraidīšanai. Viņa priekšrocība šī tīkla ir tāda, ka tīkls sniedzas visdziļākajās šahtās un tamlīdzīgi, kas ir, nu, šiem dažādiem sensoriem ļoti vajadzīgs. Viņam ir ļoti plašs pārklājums, un viņš ir ļoti efektīvs pret baterijām, ļoti saudzīgs pret baterijām, jo tās iekārtas, sensori pamostas ar zināmu regularitāti, nosūta datus un atkal aizmieg”.

NP: Kādēļ tieši "Axioma" ne tikai caur jūsu līdzdalību, bet arī citos iepirkumos ir kļuvuši populāri?

A.R: Tas, ko mēs varam teikt par "Axioma" no savas sadarbības ar viņiem, ka viņi ir uzticams partneris.

LMT gan atzīst, ka ir arī citi ražotāji, kuru skaitītāji darbojas lietu interneta tīklā. Tos vēl testējot un varbūt piedāvās nākotnē. Operatora solītais skaitītāju darbības laiks ir nedaudz pieticīgāks - 12 gadu. Rādītāju nolasīšanai visu šo laiku būs jāabonē LMT pakalpojums.

Vladislavs Eidimts, SIA "OB Serviss" vadītājs

“Vienīgā izvēle mainīt uzreiz skaitītāju, jo tiklīdz tu izņem ārā to saprogrammēto mikročipu jau no rūpnīcas, skaitītājs pa lielam attālinātos datus tev nenodrošina, un arī cits nevarēs pievienoties un to izdarīt. Un tas ir tas moments, par ko visi zina, visi par to runā, bet pieklusē, bet īstenībā tas ir monopolistisks gājiens”.

Gan nozares uzņēmumi, gan namu apsaimniekotāji uzskata, ka verifikācijas pilnīga atcelšana ir pārsteidzīga. Apsaimniekotājiem tā esot vienīgā iespēja pārbaudīt iedzīvotāju deklarēto patēriņu datu patiesumu.

Māris Klīve, SIA "Orols" vadītājs

“Nepieļaut, ka tiek izmantoti mehāniskie skaitītāji 20 gadus. Un to var ļoti vienkārši sakārtot caur MK noteikumiem, nosakot, mēs verificējam 10 gadus vecu skaitītāju, viņam verifikācijas termiņš gads. Verificējam piecus gadus vecu skaitītāju, iedodam viņam verifikācijas termiņu pieci gadi. Un līdz ar to dabīgi sakārtotos tas tirgus, kad mēs nemēģinām ekspluatēt 20, 30 gadus vecu skaitītāju, kā tas ir šobrīd”.

Tikai “Rīgas namu pārvaldnieka” apsaimniekotajās mājās vien ir ap 340 tūkstošiem ūdens skaitītāju. Tos visus nomainīt uz viedajiem konkrētā ražotāja parādiem iedzīvotājiem izmaksātu ap 27 miljoniem eiro. Par attālināto nolasīšanu viņiem ik gadu būtu jāsamaksā vēl pusotrs miljons.